E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16444
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Nodokļi

Kritēriji rezidences statusa noteikšanai

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
04. martā, 2019
Mārtiņš

Latvijas pilsonis dzīvo Itālijā un ir precējies ar Krievijas pilsoni, kurai ir darba atļauja Itālijā. Ģimene tuvākā nākotnē plāno pārcelties uz dzīvi Latvijā, līdz ar to sāk plānot savu iesaistīšanos Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Sieviete ir tulks un vēlas attālināti sadarboties ar Latvijā bāzētiem tulkošanas kantoriem (uz autoratlīdzības/darba/uzņēmuma līguma pamata) tā, lai sāktu veidoties sociālās iemaksas Latvijā. Diemžēl tuvākā pusgada laikā ģimenei nav fizisku iespēju ierasties Latvijā, lai nokārtotu sievietei uzturēšanās atļauju. Vai Latvijas uzņēmumam ir iespējas legāli maksāt minētajai sievietei Latvijā algu vai autoratlīdzību par tulkošanas darbiem, ja viņa strādā attālināti no Itālijas, kurā viņai ir darba atļauja? Ja jā – kāda ir kārtība šādas personas reģistrēšanai par LV nodokļu maksātāju?

A
atbild:
09. aprīlī, 2019

Valsts ieņēmumu dienests norāda: “Nodokļu normatīvie akti nereglamentē un neierobežo privātpersonu cilviltiesiskās attiecības, tai skaitā Latvijas uzņēmuma tiesības slēgt līgumus ar citu valstu pilsoņiem un veikt samaksu Latvijas nerezidentam atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tikai darījuma partneri var lemt par to, kāda veida līgums ir slēdzams saistībā ar Latvijas nerezidenta izpildāmo darbu.

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji, Latvijas nerezidenti – nodokli Latvijā maksā no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Ja Latvijas uzņēmums ar nerezidentu ir noslēdzis darba līgumu vai autoratlīdzības līgumu, nodokli no minētajiem ienākumiem ietur un maksā Latvijas darba devējs (ienākuma izmaksātājs). Izmaksājot ienākumu Latvijas nerezidentam, kurš ir uzskatāms par rezidentu ārvalstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, ievēro attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumus.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikti kritēriji, kuriem izpildoties fizisko personu uzskatīs par rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

  1. šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā vai
  2. šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
  3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. 

Tādējādi, nosakot fiziskās personas rezidences statusu, secīgi ir jāizvērtē visi nosacījumi, kuriem katram atsevišķi izpildoties persona tiks uzskatīta par rezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai.

Vienlaikus, nosakot fiziskās personas rezidenci, izvērtē:

  • vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
  • vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī;
  • vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī;
  • vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī;
  • vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u. c.

Gadījumā, ja fiziskai personai mainās rezidences statuss un persona nodokļu aprēķināšanas vajadzībām ir atzīstama par Latvijas rezidentu, persona Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz iesniegumu brīvā formā par Latvijas rezidenta statusa iegūšanu, norādot datumu, ar kuru būtu uzskatāma par Latvijas rezidentu, kā arī faktus, kas sniedz iespēju secināt, ka personai ar Latviju ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības nekā ar ārvalsti.”

Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu Latvijā kompetentā iestāde ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu nosaka, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām parasti tiek piemēroti tās dalībvalsts tiesību akti, kurā cilvēks veic savu darbu, proti, vispārējs nosacījums ir tāds, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic tajā valstī, kurā persona veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Koordinācijas noteikumi paredz arī īpašas situācijas, kad cilvēkiem piemērojami citi nosacījumi. Šādas situācijas ietver darba ņēmēju nosūtīšanu uz noteiktu laiku darbam uz citām dalībvalstīm vai gadījumus, kad cilvēks vienlaikus paralēli ir nodarbināts vismaz divās dalībvalstīs, un citas situācijas.

Izklāstu par sociālās drošības jautājumiem, tostarp pašnodarbinātajiem, var atrast Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā. Informācija par iesaisti sociālās apdrošināšanas sistēmā individuālā gadījumā jānoskaidro VSAA, saziņas iespējas aģentūras mājaslapā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 44 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas