Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Neizprotama ir jaunā nodokļu sistēma. Strādāju lielā darba kolektīvā, kur vidējā darba alga mēnesī ir ap 500–700 eiro. 1000 eiro nevienam nepārsniedz. Diemžēl, rēķinot algas par septembri–decembri, VID grāmatvedībai bija 80% darbinieku iesūtījis neapliekamā minimuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķiniem – 0. Kāda jēga no valdības puses deklarēt, ka 2018. gadā neapliekamais minimums ir 200 eiro, bet jau 2019. gadā – 230 eiro, ja tos reāli nepielieto? Vienlaikus, salīdzinot kolektīvā algas, tiem, kuriem bija bērni, apgādājamo neapliekamais minimums 200 eiro tika piemērots. Tāpat neizprotams ir likmes 20% vai 23% piemērošana. Ja neapliekamais minimums netiek ņemts vērā, tad kāda tam visam jēga? Neizprotama ir arī kopējā ienākumu jeb kopējās algas kopsavilkumā saimnieciskās darbības ieņēmumu ieskaitīšana. Par šiem ienākumiem ir nomaksāti jau nodokļi, bet pēc tam tie tiek pieskaitīti darba algas ienākumiem, līdz ar to tiek nepamatoti palielināti ieņēmumi. No saimnieciskās darbības ir samaksāti lieli nodokļi, to dēļ algai netiek piemērots neapliekamais minimums. Lai iekasētu nodokļus, tie tiek ņemti vērā, bet e-veselībā, kur minēts, vai cilvēkam pienākas pamata vai pilnais grozs, ir minēts, ka tikai pamata, lai arī maksāti ļoti lieli nodokļi. Vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir iespējams atgūt ieturētos nodokļus, ja gada laikā ir bijis kā neapliekamais minimums minēts 0?
Grāmatvedībai, ja tā konstatē neatbilstības prognozētajā neapliekamajā minimumā, ir iespēja sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu un noskaidrot, vai nav kāda kļūda.
Katrs darbinieks pats arī savā algas nodokļa grāmatiņā var redzēt gan nodokļa likmi savai algai, gan prognozēto neapliekamo minimumu, kā arī katrs pats var sazināties ar VID un noskaidrot aprēķina pamatotību.
Ja Jūsu kolektīvā alga nevienam nepārsniedz 1000 eiro, nav saprotams, kāpēc tiek piemērota 23% likme. Tas var būt tikai gadījumā, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Ja nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, tad tiek piemērota 20% likme algai līdz 1667 eiro mēnesī.
2018. gadā neapliekamo minimumu 200 eiro pilnā apmērā piemēroja algai līdz 440 eiro. Tātad – mazajām algām. Lielākām algām (līdz 1000 eiro) neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās, līdz vairs netiek piemērots vispār. Tā kā tas ir diferencētais neapliekamais minimums, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts, vai 2018. gadā nodoklis pārmaksāts vai tas ir jāpiemaksā (atkarībā no tā, kāds prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir piemērots).
Nav salīdzināms paša strādājošā neapliekamais minimums, kas pakāpeniski samazinās, ja ienākumi ir lielāki, un atvieglojumi par apgādājamiem, jo atvieglojumus piemēro pilnā apmērā, tiem nav diferenciācijas.
2018. gadā tika ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Likmes galarezultātā tiek noteiktas gada griezumā: gada ienākumam līdz 20 004 eiro – 20%, ienākumam virs 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ienākumam virs 55 000 eiro – 31,4%.
Vienu un to pašu ienākumu divreiz ar nodokli neapliek. Tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā, piemēro 23% likmi, tas ir, tādu likmi, kāda iepriekš bija visiem šī nodokļa maksātājiem bez izšķirības.
Apmēram ceturtā daļa strādājošo Latvijā saņem minimālo (430 eiro) vai mazāku algu. Ja saņem minimālo algu, tad gadā ienākums ir 5160 eiro. Ja saņem 1000 eiro, gadā tie ir 12 000 eiro.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
