speciāli LV portālam
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man ir jautājums par daudzdzīvokļu īpašumu. Situācija Nr. 1. Sakiet, lūdzu, kādā gadījumā, ja vairākums iedzīvotāju nobalsojis “par” (piemēram, mājas vecākās apmaksu), kurš likums paredz, ka tad, ja lielākā puse (51%) iedzīvotāju ir nobalsojusi par šī lēmuma pieņemšanu, visiem mājas iedzīvotājiem jāpilda šis lēmums, uz kura pamata, ja bija šāds lēmums: tie, kuri pret vai atturējās, var nemaksāt par šo pakalpojumu? (Mājas vecākā ir tas cilvēks, kurš, teiksim tā, apkalpo šo māju, seko kārtībai, paziņo noteiktiem dienestiem par problēmām.) Situācija Nr. 2. Ja kāds ir pret vai atturējies maksāt 1. situācijā, tad kāpēc, piemēram, tāpat nav iespējams nemaksāt par kāpņu telpas uzkopšanas pakalpojumu mājā, kam šis pakalpojums nav vajadzīgs? Kāpēc tiem, kuri ir pret atturējušies, uzspiež šo apmaksu? Cik likumīga ir rīcība šajās divās situācijās, kas ir pretrunā viena otrai? Tās nav tiešās mājas izmaksas, kuras nepieciešamas (piemēram, gaisma, gāze, ūdens, apkure, par ko jāmaksā). Un tā ir trešā persona, kas mums sniedz šo pakalpojumu. Vai ir iespējams protokols pie mājas lietas, ja tajā ir vismaz viens ne dzīvokļa īpašnieka paraksts? Kā ar to cīnīties, ja viņi saka, lai raksta tiesai dzīvokļa īpašnieks, bet, ja viņa nav, viņš ir ārzemēs, bet es kā mājas iedzīvotājs (dzīvokļa īpašnieks) saprotu, ka mūs krāpj, un ar to neko nevaru darīt? Viņi zina, ka viņiem nekas nebūs. Kā man rīkoties šajā situācijā, kad mani maldina un krāpj, pārkāpjot dzīvokļa īpašuma likumu? Iepriekš paldies!
Nevienā normatīvajā aktā nav minēts, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri sapulcē nobalsojuši “pret” kādu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību un ar to saistīto izdevumu segšanu un palikuši mazākumā, nebūtu jāpilda vairākuma nolemtais, norāda Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.
Gluži pretēji, Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantā ir skaidri noteikts:
“(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:
Dzīvokļu īpašnieki drīkst izlemt gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību, gan citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē (likuma 16. pants).
Jautājuma beigu daļa par protokolu un mājas lietu nav saprotami izklāstīta, tādēļ to komentēt nav iespējams.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
