Jāsāk ar to, ka, lai cits vīrietis varētu adoptēt dzīvesbiedres bērnu, bērna mātei ar šo cilvēku ir jābūt laulībā. Bērna adopcijai ir jāpiekrīt visiem tās dalībniekiem, tātad arī bērna juridiskajam tēvam, kas ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā (izņemot, ja viņam ir likumā noteiktajā kārtībā atņemtas aizgādības tiesības), kā arī pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu.

Civillikuma 169. panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

“Tādējādi, lai bērnu varētu adoptēt sievas laulātais, kurš nav attiecīgā bērna bioloģiskais tēvs, bērna bioloģiskajam tēvam jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vecākā inspektore Inese Zvirgzdiņa.

Procesuālā Adopcijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 667. Šo noteikumu 17. un 18. punktā ir uzskaitīti nepieciešamie dokumenti, kādi jāpievieno adopcijas pieteikumam, kas adoptētājam (šajā gadījumā bērna mātes laulātajam), uzrādot personu apliecinošu dokumentu, jāiesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā, lai uzsāktu adopcijas procesu:

• adopcijas pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu;
• laulības apliecības kopija (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā;
• dokumenta kopija, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta;
• dokuments, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
• dzīvesgaitas apraksts (CV);
• ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinums par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinums par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
• informācija par ienākumiem;
• tiesas sprieduma izraksta vai apliecināta noraksta kopija, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;
• tiesas sprieduma izraksta vai apliecināta noraksta kopija par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu).

Minētajiem dokumentiem ir jāpievieno adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišana adopcijai vai dokuments, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības vai otrs vecāks ir miris.

Ja kāds no noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem dokumentiem jau ir bāriņtiesas rīcībā, tad atkārtota konkrētā dokumenta iesniegšana nepieciešama tikai tajā gadījumā, ja kopš tā iesniegšanas ir mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi.

Bāriņtiesa ir tā, kura lems par piemērotību adoptētāja statusam, kā arī to, vai adopcija ir bērna interesēs.

Adopciju apstiprina tiesa. Atbilstoši Civillikuma 171. pantam adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.

Savukārt Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 17. punkts paredz, ka pieteikuma iesniedzēji par adopcijas apstiprināšanu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.