Kopš 2018. gada 25. maija personas datu apstrādi Eiropas Savienībā, arī Latvijas Republikā, nosaka Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 prasības. Fizisko personu veselības stāvokļa (īpašo kategoriju datu) apstrāde ir atļauta saskaņā ar regulas 9. panta nosacījumiem. Cita starpā Latvijas Republikā ir nacionālie tiesību akti, kas nosaka personas datu apstrādi medicīnas jomā.

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10. panta 2. daļu “informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā”. Savukārt iepriekšminētā likuma 10. panta 5. daļā ir noteikts to personas datu saņēmēju loks, kuri ir tiesīgi saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli. Darba devējs (šī likuma izpratnē) ir tiesīgs pieprasīt datus par personas veselības stāvokli tikai saistībā ar 10. panta 5. daļas 14. punktā minēto notikumu – par nelaimes gadījumā darbā cietušu darbinieku – nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

Attiecībā uz uzdoto jautājumu paskaidrojam, ka mēs nevaram sniegt vērtējumu attiecībā uz darba devēja tiesībām pieprasīt datus par Jūsu veselības stāvokli, jo mūsu rīcībā nav ziņu par Jūsu sniegtās piekrišanas esamību vai citu leģitīmu pamatu. Savukārt Jūsu ārstējošajam ārstam pirms jebkādu ziņu saistībā ar Jūsu veselības stāvokli izpaušanas ir pienākums izvērtēt šādu ziņu izpaušanas tiesisko pamatu. Vienīgais tiesiskais pamats šādā gadījumā būtu Jūsu sniegtā rakstveida piekrišana ziņu izpaušanai. Pirmšķietami secināms, ka citi tiesiski pamati Jūsu veselības stāvokļa datu izpaušanai trešajām personām nepastāv.

Cita starpā paskaidrojam, ka Jums kā darbiniekam var būt uzlikts pienākums saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai iekšējiem darba kārtības noteikumiem informēt darba devēju par darbnespējas fakta esamību un darbnespējas lapas noformēšanu.

Atbildot uz jautājuma otro daļu, paskaidrojam, ka darba devējam nav nekāda tiesiska pamata iejaukties ģimenes ārsta vai cita kvalificēta medicīnas personāla darbā un pieprasīt slēgt darba nespējas lapu pirms Jūsu faktiskās atveseļošanās.  Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 1. panta 2. daļas 1. punktu tieši ārstējošā ārsta kompetence ir vadīt pacienta ārstniecību, pieņemt ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbildēt par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem. No minētā secināms, ka darba devējs nav kompetents sniegt šādus norādījumus un ārstējošajam ārstam šādi norādījumi nav saistoši.