Minēto jautājumu – parāda ārpustiesas atgūšanas procesu un attiecināmos izdevumus – reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 61 Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi. Šo noteikumu 2. punkts nosaka, ka maksa “par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus eiro”.

Savukārt noteikumu 3. punktā sniegts uz parādu piedziņas procesu neattiecināmo izdevumu uzskaitījums, tādējādi saskaņā ar noteikumu 3.3. punktu – “rakstisks atgādinājums parādniekam par parāda esību, kas nosūtīts vairāk nekā vienu reizi 14 dienās vai vairāk par trim reizēm parāda atgūšanas procesā”.

Tādējādi paziņojums par cesiju var tikt uzskatīts par paziņojumu parādniekam par parāda esību un piedziņas procesa uzsākšanu. Normatīvie akti neliedz kreditoram nosūtīt tik atgādinājumu, cik tas uzskata par nepieciešamu (piem., noilguma pārtraukuma nodrošināšanai). Vienlaikus uz parādnieku var būt attiecināmas tikai trīs šādu atgādinājumu nosūtīšanas izmaksas. Ņemot vērā, ka pēc pirmā atgādinājuma saņemšanas Jūs apmierinājāt kreditora pamatprasību lietā, ir runa par piedziņas izdevumu atlīdzināšanu viena atgādinājuma apjomā. Ņemot vērā tiesību normā noteiktos ierobežojumus, kreditora prasījums 90 eiro apmērā ir nepamatots un noraidāms.