E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16215
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Ģimene
1
1

Vecāki bērna aprūpi var īstenot ar trešās personas starpniecību

J
jautā:
03. februārī, 2019
Roberts

Bērna vecāki nedzīvo kopā. Bērns dzīvo ar māti (ne ar tiesas spriedumu). Vai bērna tēvam bērna interesēs ir tiesības pieprasīt mātei būt ar bērnu katru dienu, lai aprūpētu bērnu? Ņemot vērā, ka bērna mātei darba grafiks ir – noteikts dienu skaits pavisam prom no mājām darbā, pēc tam noteikts dienu skaits brīvs. Rezultātā tikai 50% laika bērns ir mātes aprūpē un uzraudzībā. Un vai bērna mātei ir pienākums aprūpēt un uzraudzīt bērnu katru dienu? Akcents tieši uz darba grafiku, ne jau darbu vispār. Pretējā gadījumā: vai bērna tēvs šajā gadījumā var sniegt prasību tiesā par ikdienas aizgādnības maiņu uz bērna tēvu, ar kuru bērns būtu ik dienu? Jau iepriekš pateicos par atbildi!

A
atbild:
21. februārī, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Lai labāk saprastu bērna tēva iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju par aizgādību – vecāku tiesību un pienākumu kopumu visplašākajā nozīmē, kas ietver sevī citus, šaurākas nozīmes, jēdzienus – kopīgu aizgādību, ikdienas aizgādību, atsevišķu aizgādību, aprūpi, uzraudzību, saskarsmes tiesību (Civillikuma 177.–205. pants).

Civillikuma 177. pants paredz, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 177. pantā teikts, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe šī likuma izpratnē ir viņa uzturēšana, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai. Savukārt ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Lai īstenotu aizgādības tiesības, vecākiem nav obligāti nepārtraukti jābūt klātesošiem. Piemēram, vecākiem ir tiesības izvēlēties bērna dzīvesvietu, kas nesakrīt ar vecāku dzīvesvietu, ja viņi īsteno aizgādību pār bērnu, kaut arī caur trešajām personām, piemēram, vecvecākiem.   

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Neskatoties uz to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo (to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību, kuras īstenošanai parasti tiek prasīti uzturlīdzekļi), jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kur bērns dzīvos, kur mācīsies u. tml., māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Pat ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, tas nenozīmē, ka otram vecākam nav tiesību iebilst un aizstāvēt savas un bērna tiesības. Civillikuma 178. panta trešā daļa paredz, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

No minētā izriet: ja bērns pēc vecāku vienošanās ir mātes ikdienas aizgādībā, mātei savas prombūtnes laikā ir jānodrošina bērna aprūpes un uzraudzības nepārtrauktība. Taču, lai izvērtētu, vai ir noticis kāds bērna tiesību aizsardzības pārkāpums, vispirms būtu jāzina arī bērna vecums. Piemēram, svarīgi zināt, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā ir noteikts vecāku vai personas, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Ja bērns ir sasniedzis septiņu gadu vecumu, atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam bērna vecāku pienākums ir katrā situācijā individuāli izvērtēt, vai bērna atstāšana bez uzraudzības neradīs draudus bērna drošībai.

Ja bērna tēvam ir bažas, ka bērns netiek pietiekami aprūpēts, viņam ir tiesības un pienākums iejaukties, meklēt kopā ar bērna māti labāko risinājumu, kas atbilst bērna interesēm. Ja vienoties nav iespējams, strīdu var izšķirt tiesā. Piemēram, bērna tēvam ir iespēja sniegt prasības pieteikumu tiesā par atsevišķas aizgādības noteikšanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu. Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Jāpiebilst, ka atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.

Tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Ja strīds nonāk līdz tiesai, šādos gadījumos tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).

Katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc vienā e-konsultācijā nav iespējams sniegt precīzu un objektīvu atbildi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 92 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU