Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Līgums par dzīvokļa iznomāšanu tika slēgts ar māti. Bija parāds. Es devos uz “Rīgas namu pārvaldnieku”, lai sadalītu parādu daļās. Viņi atteicās to darīt, sakot, ka tikai dzīvokļa īrnieks to var izdarīt. Dzīvoklis nebija privatizēts. Parāds netika samaksāts, bija tiesa. Tiesa izraidīja mūs no dzīvokļa, tiesu izpildītājs arestēja visus kontus, vēlas naudu no abiem. Kāds likums var prasīt no mums abiem? Kā tas ir, ka nevarēju sadalīt parādu daļās, bet naudu viņi grib no abiem? Vai tas ir likumīgi? Vai nav jāmaksā tikai tam, ar kuru tika noslēgts līgums? Māte aizbrauca uz ārzemēm, kā rezultātā parāds ir tikai man. Ko var darīt šādās situācijās? Es esmu gatavs principā maksāt pusi, tas būtu godīgi, lai gan es pat neesmu dzīvojis dzīvoklī. Tikai deklarēts. Bez deklarācijas jūs varat saņemt naudas sodu. Bet “Rīgas namu pārvaldnieks” nav apmierināts. Vēlas, lai maksātu visu, vienalga, kurš. Tiesu izpildītājs nevēlas vispār runāt. Jums ir parāds, un punkts. Nebija personiskas tikšanās ar tiesu izpildītāju, tikai palīgs birojā. Ļoti aizņemts cilvēks un nevēlas neko paskaidrot. Ja jums nepatīk kaut kas, lūdzu, ņemiet un runājiet caur tiesu. Viņš nevēlas dzirdēt neko par parāda atmaksu tādā veidā, kādā es to varu, – ērtās daļās. Procenti šausmīgi. Un šī iemesla dēļ parāds tikai pieaug. Es nesaprotu šo politiku. Tā vietā, lai iegūtu parāda naudu, viņi izvēlas neko nesaņemt un palielināt procentus. Bet vēlme cilvēkiem maksāt netiks panākta. Procenti nepieprasa ātrāk atdot, bet, gluži otrādi, – atdot kaut ko vispār. Vai pēc kāda likuma es varu samaksāt tikai pusi? Pēc kāda likuma no manis grib piedzīt visu summu, ja es biju dzīvoklī tikai deklarēts?
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. pantu “īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”. Savukārt, vai persona, kas attiecīgajā īpašumā ir deklarēta, uzskatāma kā dzīvojoša īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā un iemitināta 9. pantā noteiktajā kārtībā, ir izskatīts tiesas procesā, par ko ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Tādējādi tiesa ir nolēmusi piemērot atbildību par parādsaistību izpildi solidāri.
Saskaņā ar Civillikuma 1670. pantu solidāra atbildība ir nedalīta vairāku parādnieku civiltiesiskā atbildība, proti, katram kopparādniekiem ir pienākums izpildīt visu uzņemto saistību kopumā.
Līdz ar to, ja parāds tiek piedzīts no viena kopparādnieka, tad šis kopparādnieks no citiem kopparādniekiem ir tiesīgs prasīt atmaksāt viņu parāda daļu.
Atbildot uz jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu daļās parādnieka mantiskā stāvokļa dēļ, – tas ir risināms tiesvedības procesā, nevis sarunā ar tiesu izpildītāju, iesniedzot motivētu pieteikumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 206. pantu. Ņemot vērā, ka izpildu lieta jau atrodas tiesu izpildītāja lietvedībā, tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 554. pantu arī var iesniegt šādu pieteikumu tiesai, pamatojoties uz parādnieka motivētu pieteikumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
