No jautājuma nav saprotams, par kādu nodevu ir runa. Ja tā ir reģistrācijas nodeva un kancelejas nodeva, tad to maksā īpašuma pircējs – bez nodevu nomaksas īpašums nebūtu reģistrēts zemesgrāmatā.

Savukārt, ja runa ir par nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma (to maksā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”), tad likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir regulējums gan parādu piedziņai, gan dzēšanai, ja nodoklis nav samaksāts.

Gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests dzēš nodokļu parādu, uzskaitīti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25. panta pirmajā daļā. Tajā skaitā noteikts, ka valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudu un soda naudu dzēš nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem, ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26. panta devītās daļas 4. punktu. Proti, nodokļu parādu dzēš, ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku, jo nav izpildīts triju gadu laikā no tā pieņemšanas, un ja nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” VIII nodaļā ir noteikta kārtība nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu var pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.