E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16177
Lasīšanai: 9 minūtes
13
13

Pēc pilngadības iestāšanās tiesības saņemt uzturlīdzekļus jāaizstāv pašam

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
17. janvārī, 2019
Aleksandrs

Bērns sasniedza 18 gadus. Līdz šim kā tēvs maksāju godprātīgi uzturlīdzekļus viņa mātei. Dēls mācās tehnikumā. Ar māti nespējam vienoties par tālāko maksāšanas kārtību. Viņa uzstāj, ka man jāturpina maksāt viņai un vismaz valsts noteiktajā minimālajā apmērā. Es tam nevēlos piekrist, jo vēlos maksāt dēlam pašam, noteikti mazāk, nekā ir valsts noteiktais minimālais apmērs. Nekādi ārkārtēji apstākļi viņam nav, turklāt dzīvo ar māti privātmājā – nekādu komunālo maksājumu nav. Vai es drīkstu maksāt pašam dēlam? Vai man ir jāturpina maksāt viņa mātei? Vai drīkstu maksāt mazāku summu dēlam, nekā ir valsts noteiktais minimums? Kāda ir situācija šajos apstākļos? Ar ko man rēķināties? Kāda ir tiesu prakse, ņemot vērā, ka māte sola vērsties tiesā pret mani.

A
atbild:
22. janvārī, 2019
Edīte Brikmane
LV portāls

Atbilstoši Civillikuma 177. panta pirmajai daļai bērns atrodas vecāku aizgādībā līdz pilngadības sasniegšanai.

Tāpēc no dienas, kad bērns ir sasniedzis pilngadību, vecāki, tātad arī māte, zaudē tiesības pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās un līdz ar to saņemt bērna uzturam paredzētos līdzekļus. Tāpat izbeidzas tēva pienākums maksāt tos pilngadīga bērna mātei, ja vien šo pienākumu iepriekš nav noteikusi tiesa. Piemēram, agrāk, taisot spriedumus par uzturlīdzekļu piedziņu, dažkārt mēdza noteikt, ka tie izmaksājami mātei “līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”. 

Situācijas izklāsts ļauj noprast, ka šis nav tāds gadījums, – uzturlīdzekļi tika maksāti brīvprātīgi bez tiesas sprieduma. Tāpēc, tiklīdz dēls ir sasniedzis pilngadību, viņam kā likuma priekšā rīcībspējīgai personai jautājums par uzturlīdzekļiem savam uzturam jau ir jārisina savā vārdā pašam.

Lai, veicot pārrunas par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, Jūs labāk saprastu savas un dēla tiesības, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju.

Vecāka pienākums uzturēt bērnu neizbeidzas ar dienu, kad bērns sasniedz pilngadību. Civillikuma 179. panta pirmajā daļā ir noteikts: vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 ir norādījis, ka Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.

Ja bērns ar tēvu par turpmāk izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru nevar vienoties, strīdus par uzturlīdzekļiem civilprocesuālā kārtībā izšķir tiesa, vai arī likumā noteiktos gadījumos lēmumu par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā (30% no minimālās algas, kas 2019. gadā ir 129 eiro mēnesī) var pieņemt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija administratīvā procesa kārtībā.

Tas, kuru uzturlīdzekļu piedziņas ceļu pilngadīgs bērns var izvēlēties, ir atkarīgs no tā, kādā mācību iestādē viņš turpina mācīties, kā arī no prasītā uzturlīdzekļu apmēra.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajam, ja bērns pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā un viņa vecāks nenodrošina sava bērna uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru (30% no valstī noteiktās minimālās algas, kas 2019. gadā ir 129 eiro mēnesī), bērnam ir tiesības saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai.

Tā kā dēls mācās tehnikumā, lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, viņam (nevis bērna mātei) ir tiesības pašam iesniegt fonda administrācijai noteiktas formas iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai. Tālāk šo jautājumu, pārstāvot dēla intereses, jau risina fonda administrācija. Ja dēls izmantos šīs savas tiesības, lai nekļūtu par uzturlīdzekļu parādnieku valstij, Jums jebkurā gadījumā būs jānodrošina uzturlīdzekļi tādā apmērā, kādu izmaksā fonda administrācija.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma Pārejas noteikumi paredz, ka 2019. gadā valsts garantētos uzturlīdzekļus no fonda pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina apgūt arodizglītību Latvijā, izmaksā 28,5% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (122,55 eiro mēnesī), savukārt 2020. gadā, pārejas periodam noslēdzoties, – 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas.

Strīdu par uzturlīdzekļiem pēc pilngadības sasniegšanas var risināt arī tiesā. Piemēram, dēls (vai uz pilnvarojuma pamata cita persona, piemēram, māte) var celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, ja viņš turpina mācīties augstskolā vai vēlas piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par 30% no minimālās algas.

Ja strīds tiek izšķirts tiesā, jāatzīmē, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam to nosaka tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pēc pilngadības sasniegšanas uzturlīdzekļi piedzenami atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktajam, ņemot vērā [abu] vecāku spējas un mantas stāvokli.

Nosakot uzturlīdzekļu apmēru pilngadīgam bērnam, tiesai, izvērtējot lietā iekļautos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, ir jānoskaidro uzturam nepieciešamā kopējā summa, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses. Tiesai ir jāizvērtē un jāsamēro konkrētas bērna vajadzības ar abu vecāku mantas stāvokli un spēju bērna uzturam, garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanai nepieciešamo summu nodrošināt.

Lai gan tas nozīmē, ka, izšķirot strīdu tiesā, uzturlīdzekļu apmērs pilngadīga bērna uzturam var tikt noteikts mazākā apmērā par Ministru kabineta noteikto minimālo apmēru, lielākoties tas tomēr ir ļoti tuvu tam vai pat krietni lielāks. Ir jābūt kādiem ļoti īpašiem apstākļiem, lai piedzīto uzturlīdzekļu apmērs pilngadīga bērna uzturam būtu ievērojami mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru. Piemēram, vecāks ir darbnespējīgs vai viņa aprūpē ir vairāki citi nepilngadīgi bērni. 

Šeit jāatzīmē, ka, ievērojot Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā ietverto definīciju, ko nozīmē bērna uzturēšana, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiek ņemti vērā izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, bērna kopšanu, izglītību un audzināšanu, tai skaitā garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses. Tas nozīmē, ka bērna ikdienas izdevumos var tikt iekļauti ne tikai tēriņi par mājokli, pārtiku (tai skaitā pusdienu izmaksas, atrodoties izglītības iestādē), apģērbu un medikamentiem, bet arī par higiēnas precēm, nepieciešamo izglītības apgūšanai, piemēram, mācību materiāli, dators, interneta pieslēgums, transporta izdevumi, tāpat ārpusskolas, piemēram, sporta, nodarbības, kas nepieciešamas fiziskajai attīstībai, u. tml. Ņemot vērā, kādas ir izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām, tiesu praksē tiek pieņemts, ka uzturlīdzekļi minimālajā apmērā spēj nodrošināt tikai bērna pamatvajadzības, savukārt pieņemt, ka pilngadīgam bērnam tās būtu mazākas nekā nepilngadīgam, nav pamata. 

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas