Praksē visbiežāk patiešām tiek pielietots jautājumā minētais tarifs – 10% no siltumenerģijas vienas megavatstundas cenas. Dzīvokļu īpašnieki Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā var nolemt arī par cita veida maksājumu, piemēram, trīs, četru vai piecu eiro apmērā. Taču tam nav vērā ņemamas nozīmes, jo maksa par ūdens cirkulāciju ir cieši saistīta gan ar aukstā ūdens sasildīšanas, gan apkures izmaksām. Piemēram, saskaitot karstā ūdens sagatavošanas un cirkulācijas izmaksas, vasarā šī summa ir vienāda ar kopējo siltumenerģijas padeves apjomu dzīvojamai mājai, jo apkure ir atslēgta. Iznāk tāds kā matemātisks vienādojums: ja paaugstina maksu par ūdens cirkulāciju, samazinās viena kubikmetra ūdens sasildīšanas izmaksas. Ziemā nāk klāt vēl viens maksājums – par apkuri.

Daudzi iedzīvotāji iedomājas, ka maksa par ūdens cirkulāciju ir kaut kāds papildu maksājums, kas neattiecas uz kopējo sistēmu. Taču tā ir viena kopīga izdevumu pozīcija siltumenerģijas piegādei dzīvojamā mājā.

Normatīvajos aktos nav speciāli norādīts, cik lielai jābūt maksai par ūdens cirkulāciju. Daudzdzīvokļu mājās, kas ir pašvaldības valdījumā, to pamatā nosaka pašvaldības uzņēmumi – apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji (nereti, balstoties uz vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem), bet, kā jau minēju, par to ir tiesīgi lemt arī paši dzīvokļu īpašnieki.