Daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums, dzīvokļi ir lietošanā. Vai uz šādu māju attiecas Dzīvokļa īpašuma likums, kur noteikti ierobežojumi attiecībā uz koplietošanas telpām? Kādā kārtībā tiek noteikta koplietošanas telpu, piemēram, pagrabu un bēniņu, izmantošana un atsavināšana šādā kopīpašumā? Vai nepieciešama tikai 3/4 īpašnieku piekrišana vai tomēr visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana? Cik īpašnieku piekrišana nepieciešama, piemēram, papildu komunikāciju izveidei šādās koplietošanas telpās?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta ceturtajā daļā ir noteikts: “Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.”
Minētā normatīvā akta 6. pantā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš uzskata – ja rīcība ar kopīpašuma daļām nepieciešama obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību realizēšanai, tad ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā iekļautais regulējums. “Izpārdodot dzīvokļus, namīpašnieki tādas kopīpašuma daļas kā bēniņi, pagrabtelpas nereti patur savā īpašumā kā kopīpašuma domājamo daļu un beigās paši nezina, ko ar to iesākt. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, ja pagrabā atrodas inženierkomunikācijas, siltummezgls, šīs telpas ir nepieciešamas mājas tehniskajai uzturēšanai.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!