Kā nosaka Civillikuma 1927. pants, “manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, ne vien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši”.

Ja būs aizdomas, ka dāvinājuma līgums slēgts ar mērķi, lai parādu piedziņu nevarētu vērst uz konkrēto īpašumu, tiesu izpildītāji tiesas ceļā var mēģināt šo faktu pierādīt un, tam apstiprinoties, īpašums tiks atsavināts.

Uzrunājot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, šajā gadījumā tiek ieteiks vērsties pēc klātienes konsultācijas pie jurista.