Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pantā sniegtā daudzbērnu ģimenes definīcija paredz, ka tā ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Vēršam uzmanību, ka jautājums, vai vecākā bērna nodarbinātības fakts ietekmē daudzbērnu ģimenes tiesības saņemt kādu noteiktu atbalstu, piemēram, nodokļu atvieglojumus, ir jāskatās attiecīgajā normatīvajā aktā vai pašvaldības saistošajos noteikumos, kas regulē konkrēto atvieglojumu piešķiršanas kārtību.  

Piemēram, apstāklis, ka vecākais bērns gūst ienākumus algotā darbā, nav šķērslis, lai ģimenes locekļi saņemtu un izmantotu Goda ģimenes apliecību. Ministru kabineta noteikumu Nr. 15 Valsts atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”” īstenošanas kārtība 7. punkts paredz, ka karti piešķir daudzbērnu ģimenes loceklim, kas atbilst daudzbērnu ģimenes statusam. Turpat arī uzskaitīti kritēriji tam, vai persona atbilst daudzbērnu ģimenes statusam. Piemēram, šo noteikumu 7.2. punktā ir noteikts, ka persona atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, ja tā aprūpē vai kopā ar laulāto aprūpē vismaz trīs bērnus, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošus bērnus un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Vienlaikus fakts, ka vecākais bērns gūst ienākumus algotā darbā, varētu ietekmēt iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus. Interesējošos jautājumus par konkrētu nodokļu piemērošanu daudzbērnu ģimenei var noskaidrot, vēršoties Valsts ieņēmuma dienestā. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību var noskaidrot pašvaldībā.