Labdien! Vai es kā zemes īpašnieks varu mainīt servitūta ceļa platumu no 6 metriem uz 4,5 metriem, nesaskaņojot ar izlietotāju, kas ir arī pašvaldības, kurā dzīvoju, noteiktais minimālais platums?
Civillikuma (CL) 1158. pantā ir noteikts: “Ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar pusi metrus platam.”
Tātad ceļš patiešām, ja ceļa servitūta nodibināšanas dokumentos nav īpašu nosacījumu par tā platumu, var būt šaurāks par minētajiem sešiem metriem. Taču, ja servitūts ir oficiāli nodibināts un reģistrēts zemesgrāmatā, tad tā pašreizējais platums noteikti ir atspoguļots dokumentos, piemēram, grafiskajā pielikumā, kurā iezīmēta ceļa servitūta atrašanās vieta.
Ja esat nolēmis mainīt ceļa platumu, tas pilnīgi noteikti tas būtu jāsaskaņo ar servitūta lietotāju, jo viņš šādu pēkšņu darbību var uztvert kā savu tiesību ierobežojumu (piemēram, apgrūtināta pārvietošanās ar lauksaimniecības tehniku), kas radīs asas domstarpības. Starp citu, CL 1140. pantā ir šāda norma: “Kalpojošās lietas īpašnieks savukārt nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam jāļauj tam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets.” Par šķēršļu likšanu servitūta tiesību lietošanai servitūta lietotājs var vērsties ar prasību tiesā.
Vislabāk būtu noslēgt līgumu par ceļa servitūta lietošanu, iekļaujot tajā visus nosacījumus, kas saistīti ar šo īpašuma apgrūtinājuma veidu un reglamentē gan kalpojošā, gan valdošā īpašuma īpašnieku pienākumus un tiesības. Par to sīkāk izlasāms LV portāla skaidrojumā Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!