E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16098
Lasīšanai: 5 minūtes
3
4
3
4

Bērniem ir pienākums gādāt par vecākiem, jo vecāki ir gādājuši par bērniem

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
09. janvārī, 2019
Ligita Liepiņa

(teksts aizklāts fiziskās personas datu aizsardzības nolūkā) Manu māti (87 gadi), man 66 gadi, 2018. gada martā ievietoja pansionātā ar diagnozi – vecuma demence. Mans dēls ar ģimeni dzīvo un strādā Anglijā, materiālu palīdzību man nesniedz. Proti, likumīgais apgādnieks ir persona, kurai ar Civillikuma 84., 179. un 188. pantu uzlikts apgādāšanas pienākums (bērni, vecāki, laulātie, vecvecāki). Rakstīju Labklājības ministrijai, atbildi “nekādu” sniedza ierēdnes, tā arī neatbildot uz manu problēmu pēc būtības. Tātad lūgums sniegt skaidrojumu: uz kāda likuma pamata Labklājības ministrijas ierēdņi ir izstrādājuši MK noteikumus Nr. 275, kuros paredzēts, ka apgādnieka ģimenes rīcībā jāpaliek naudas summai, kas vienāda ar vienu minimālo algu pirmajai (vienīgajai) personai ģimenē, šobrīd tātad 430 eiro, un 0,5 minimālajām algām par katru nākamo ģimenes locekli, tātad + 215 eiro par katru sekojošo ģimenes locekli, vienalga, vai tas ir vīrs, māsa vai māsas dēls, vai bērns, bet kuriem ir kopēja saimniecība vienā mājsaimniecībā? Uz kāda likuma pamata izstrādāta šāda norma, uzturlīdzekļu deklarācijā ietverot jebkuru ģimenes locekli, ja ar Civillikuma 84., 179. un 188. pantu uzlikts apgādāšanas pienākums tikai man kā bērnam pret savu māti (bērni, vecāki, laulātie, vecvecāki)? Ar cieņu!

A
atbild:
25. janvārī, 2019
Lidija Dārziņa
LV portāls

Tāpat kā vecākiem ir pienākums rūpēties par savu bērnu uzturu, arī bērniem, kad tie pieauguši, ir likumos noteikts pienākums gādāt par vecākiem, nevis uzlikt šīs rūpes citiem cilvēkiem – šajā gadījumā citiem nodokļu maksātājiem, kuru nodokļos samaksātā nauda tāpat tiek pārdalīta trūcīgām ģimenēm, bērniem, darbnespējīgiem ļaudīm ar maziem ienākumiem, cilvēkiem, kuri nespēj par sevi parūpēties vai kuriem nav, kas par viņiem parūpējas. Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki savulaik izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta ceturtā un piektā daļa nosaka: ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtību.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 5. punkts nosaka:

Veicot samaksu par pakalpojumu, ievēro šādas prasības:

5.1. pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu;

5.2. ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šo noteikumu 5.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;

5.3. līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:

5.3.1. par vienas personas ģimeni – 1,0;

5.3.2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5;

5.4. ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šo noteikumu 5.3. apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un šo noteikumu 5.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

Šie paši noteikumi arī paredz, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 70 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas