Civillikuma 1067. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies.  Tomēr, vērtējot iespējamo mantinieku prasību, tiks vērtēts arī fakts, ka viņi savas tiesības nav godprātīgi izlietojuši – nav reģistrējuši savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tādējādi paši radījuši situāciju, ka īpašuma kopīga apsaimniekošana nav iespējama, tāpat arī jānovērtē, vai jūsu veiktie uzlabojumi īpašumā nav uzskatāmi par  derīgiem izdevumiem, šādā gadījumā piemērojami Civillikuma 684. panta noteikumi: “Pašam mantojumam taisītie izdevumi atlīdzināmi pēc vispārējiem noteikumiem (865.–868. p.), tikai ar to izņēmumu, ka arī ļaunticīgam valdītājam jāatlīdzina viņa derīgie izdevumi, ja vien priekšmets, kura vērtība ar tiem palielināta, vēl tiešām pastāv.”