E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16093
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Nodokļi
2
2

ES nodokļus piemēro saskaņā ar valstu likumiem un konvencijām

J
jautā:
09. janvārī, 2019
Džeina

Sveiki! Kā Latvijas pilsone strādāju ES jau vairākus gadus, katru reizi iesniedzu rezidenta apliecību. Jautājums: ja starp ES valstīm noslēgta konvencija, kādēļ piemēro tās valsts nodokli? Vai iespējams pārmaksāto atgūt? Vai tas krājas kaut kur? Vai nauda vienkārši pazūd? Un kā ir iespējams atgūt, ja var?

A
atbild:
31. janvārī, 2019
Lidija Dārziņa
LV portāls

Eiropas Savienības informācijā par nodokļiem norādīts: nav tādu Eiropas Savienības mēroga noteikumu par to, kā piemērojams nodoklis ES pilsoņu, kuri dzīvo, strādā vai pavada laiku ārzemēs, ienākumam, kas gūts no darba algas, pensijas, pabalstiem, īpašuma, mantojuma un ziedojumiem vai kāda cita avota.

Ir tikai valsts likumi un divpusēji nodokļu nolīgumi starp valstīm, bet tie neattiecas uz visām situācijām un būtiski atšķiras.

ES tīmekļvietnē atradīsiet arī skaidrojumus dažādām situācijām un informāciju par nodokļiem ES valstīs.

Kas attiecas uz Latvijas nodokļu regulējumu, Valsts ieņēmumu dienesta informācijā ir skaidrots:

Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā “Par nodokļiem un nodevām”) ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

  • šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
  • šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
  • šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidenti pēctaksācijas gadā, neatzīst par rezidenti arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika periodā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstī pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstī sociālās apdrošināšanas maksājumus).

Papildus minētajiem kritērijiem situācijā, kad starp Latviju un valsti, uz kuru dodas strādāt fiziskā persona, ir noslēgta konvencija, nosakot minētās fiziskās personas rezidenci nodokļu konvencijas piemērošanai, abu valstu nodokļu administrācijas izvērtē šādus faktus un apstākļus:

  • kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
  • kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
  • ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
  • ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
  • ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

Nosakot fiziskās personas rezidenci, izvērtē:

  • vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
  • vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī;
  • vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī;
  • vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī;
  • vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u. c.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidenti.

Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidente un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas VID iesniedz:

  • iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidenti, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
  • tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidenti nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par nerezidenti ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci.

Nodokļu likumi un to piemērošana nav vienkārša. Ja vēlaties noskaidrot savas kā nodokļu maksātāja tiesības un pienākumus Latvijā, Jums jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU