Jūsu minēto Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu var piemērot tiktāl, cik tas skar patiešām atsevišķo īpašumu un neietekmē mājas kopīgo inženierkomunikāciju funkcionēšanu. Savukārt likuma 4. panta pirmajā daļā cita starpā ir noteikts, ka kopīpašuma daļa ir arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi.

Jautājumā iekļautā informācija liecina, ka mājas īpatnība ir tā, ka kopīpašuma daļa – ūdensvads – iet cauri visiem dzīvokļiem. “Ja kāda dzīvokļa īpašnieka rīcības dēļ citiem dzīvokļiem tiek liegts komunālais pakalpojums – ūdens piegāde, tā uzskatāma par nelikumīgu darbību, kuras rezultātā viens dzīvokļa īpašnieks nodarījis kaitējumu citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas ir tāpat, kā dzīvokļa īpašnieks nedrīkst bojāt stāvvadu, kas atrodas viņa dzīvoklī un nodrošina ūdens piegādi citiem dzīvokļu īpašumiem,” uzskata Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Dzīvokļa īpašuma likums nav paredzēts tikai daudzstāvu, bet visām dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk par vienu dzīvokli. Sešu dzīvokļu māja ir daudzdzīvokļu māja.

Kā rīkoties dzīvokļa īpašniecei, kam nodarīts kaitējums? Vispirms kaimiņam, kas pārtrauca ūdens piegādi viņas dzīvoklim, rakstveidā pieprasīt noteiktā termiņā to atjaunot (lai ir pierādījumi, ka šāda prasība ir bijusi). Ja tas nelīdz un vienošanos nevar panākt, neatliek nekas cits, kā ūdens pievadu savam dzīvoklim izveidot par pašas līdzekļiem, bet rēķinu par tēriņiem izrakstīt kaimiņam. Ja viņš atsakās maksāt, zaudējumi jāpiedzen tiesas ceļā, bet tas būs sarežģīts un ilgstošs process. Jāteic, ka mūsu valstī diemžēl nav izstrādāta precīza kārtība, lai par šādu kaitējumu varētu operatīvi un vienkārši piemērot administratīvo sodu.”

Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajā daļā ir šāda norma: “Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.”