Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir definēts: mikrouzņēmuma īpašnieks ir arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja fiziska persona reģistrējusi saimniecisko darbību un pieteikusies mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam, tai ir jākārto mikrouzņēmuma grāmatvedība.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” noteikts: personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums kredītiestāžu (banku) kontos, kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda [saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites] žurnālā, ir nošķirtas no personiskajām vajadzībām izlietojamām naudas summām. Ja kredītiestādes (bankas) kontu izmanto ne tikai norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai, žurnālā norāda visas šajā kontā saņemtās un no tā izsniegtās naudas summas. Naudas summas, kas gūtas ārpus saimnieciskās darbības un izlietotas personiskajām vajadzībām, ja tās ir nošķirtas no saimnieciskajā darbībā iegūtajām un izlietotajām naudas summām, žurnālā neieraksta.

Mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir personiskajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma.

Saimnieciskās darbības veicējus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Fiziskā persona – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – iesniedzot VID iesniegumu par saimnieciskās darbības izbeigšanu, zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar dienu, kad persona izslēgta no saimnieciskās darbības veicēju reģistra.

Kas attiecas uz viena vai otra nodokļu režīma izdevīgumu, tad jautājums ir – no kuras puses uz to skatās, kas cilvēkam ir svarīgi? Mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksā no apgrozījuma, nevis no algas. Maksājot MUN, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) attiecina 80% no šī nodokļa, tādējādi tās ir ievērojami mazākas nekā tad, ja tiek veiktas vispārējā kārtībā kā pašnodarbinātai personai, piemērojot 32,15% likmi, vai kā darba ņēmējam, piemērojot 35,09 % likmi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektam. Tas var būtiski ietekmēt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu – pensijas un pabalstu – apmēru.

Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus, ja paralēli strādā darbavietā, kurā maksā vispārējos nodokļus.

Ja persona iepriekš no saimnieciskās darbības maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas kā pašnodarbinātais, bet tā vietā izvēlējās kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, acīmredzot tam ir bijis kāds iemesls vai, iespējams, kāds to ir ieteicis. Individuālās situācijas zinātājs tad arī varētu konkrētāk paskaidrot, kāda ietekme ir nodokļa režīma maiņai.

Izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (nodoklis ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), nodokli maksā no apgrozījuma. Mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 40 000 eiro piemēro 15% nodokļa likmi; nodokli maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam; iesniedz MUN ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam; mikrouzņēmuma darbinieka (tai skaitā mikrouzņēmuma īpašnieka) ienākums nevar pārsniegt 720 eiro mēnesī.

Ja maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ienākumu aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Nodokļa likme ir 20% ienākumam līdz 20 004 eiro; 23% ienākuma daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro. Gada ienākumu deklarāciju iesniedz vienu reizi gadā (taksācijas gadam sekojošā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam), un rezumējošā kārtībā aprēķina maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja saimnieciskās darbības ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, maksā VSAOI (vispārējā gadījumā 32,15%), kā arī veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no brīvi izraudzītā obligāto iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības. Sociālās iemaksas veic līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Ja mēneša ienākumi ir mazāki par 430 eiro, veic iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no faktiskajiem ienākumiem, iesniedz pašnodarbinātā ziņojumu līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Neskaidros jautājumus saistībā ar nodokļu piemērošanu individuālā situācijā varat noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestā.