Situācijas apraksts liecina, ka bērna tēvam tomēr ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds, proti, kādu laika periodu uzturlīdzekļi nav tikuši nodrošināti tiesas spriedumā noteiktajā apmērā, uz kā pamata uzsākta uzturlīdzekļu parāda piespiedu piedziņa un valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Tādā gadījumā parāda piedziņas lietā ir divi piedzinēji – fonda administrācija par tās izmaksātajiem uzturlīdzekļiem un bērna māte – par uzturlīdzekļu parāda piedziņu, kur katrs no viņiem piedzen viņiem pienākošos naudas līdzekļus no parādnieka. Fonda administrācija piedzen uzturlīdzekļus, kas izmaksāti no fonda, savukārt bērnu māte piedzen uzturlīdzekļu parādu par laiku, pirms tika uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda. Tā kā katru mēnesi bērna mātei tiek izmaksāti valsts garantētie uzturlīdzekļi, kopējā parāda summa samazinās lēnāk vai arī pieaug – tas atkarīgs no tā, vai no algas ieturēto līdzekļu apmērs sedz no valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru.

Zvērināts tiesu izpildītājs piedzen izveidojušos uzturlīdzekļu parādu, nevis ikmēneša uzturlīdzekļus. Tiklīdz parāds ir segts un piedzītie līdzekļi nodrošina uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā (25% vai 30% no minimālās darba algas katram bērnam atkarībā no viņa vecuma), zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir par to paziņot fonda administrācijai, kas pārtrauks valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu bērnu mātei (Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 12. panta sestā daļa).

Precīzu informāciju par uzturlīdzekļu parādu un piedziņas procesu var saņemt, vēršoties pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lieta. Ministru kabineta noteikumu Nr. 202 Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību V nodaļā ir noteikta kārtība, kādā tiesu izpildītājs nodrošina informācijas izsniegšanu un iepazīšanos ar izpildu lietvedībā esošajiem dokumentiem gan piedzinējam, gan pašam parādniekam.

Citi iespējamie gadījumi, kuriem iestājoties tiek pārtraukta valsts garantēto līdzekļu izmaksa no fonda, ir uzskaitīti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 14. pantā. Minētā panta pirmās daļas 8. punktā ir teikts, ka uzturlīdzekļu izmaksa tiek pārtraukta, ja iesniedzējs atsakās saņemt uzturlīdzekļus no fonda. Taču jāuzsver, ka, pat ja bērna māte šobrīd piekristu atteikties no uzturlīdzekļu parāda piedziņas un valsts uzturlīdzekļu izmaksas no fonda, zvērināts tiesu izpildītājs turpinātu piedzīt no fonda izmaksāto uzturlīdzekļu parādu līdz tā pilnīgai atgriešanai valstij, bērnu tēvam saglabājot ienākumus Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktajā apmērā, kas ir 50 procenti no minimālās mēneša darba algas, saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. No šiem ienākumiem tad būtu pašam jānodrošina uzturlīdzekļu maksājumi bērna mātei tiesas spriedumā noteiktajā apmērā, lai neveidotos jauns parāds.

Tiesas spriedumam ir likuma spēks. Bērnu tēvs nevar vienpersoniski izlemt no tajā noteiktās kārtības atkāpties pat tad, kad bērni faktiski pavada visu vasaru pie viņa. Tas nozīmē, ka, lai mainītu tiesas spriedumā noteikto uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, vienam no vecākiem ir jāceļ jauna prasība tiesā pret otru vecāku, piemēram, par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu tajos vasaras mēnešos, kad bērni uzturas pie šī vecāka. To paredz arī Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa, kurā teikts: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu. Šādā gadījumā būtu vēlams vērsties pie zvērināta advokāta, kas specializējas ģimenes tiesību jomā, jo profesionāli sagatavota prasība un paskaidrojumi tiesai var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu.

Jāuzsver, ka tiesa nevienā situācijā – neatkarīgi no vecāku spējām un mantas apmēra, neatkarīgi no bērnu skaita, kuri jāuztur, – nevar lemt par uzturlīdzekļu piedziņu mazākā apmērā par valstī noteikto minimālo. Iespējams, noderīgu informāciju atradīsiet skaidrojumā par uzturlīdzekļu maksāšanas pamatprincipiem, kas pieejams LV portāla publikācijā Uzturlīdzekļi – kā ar kabatas naudu un periodu skolēnu brīvlaikā.

Atbildot uz jautājumu par to, vai bērna māte ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, neskatoties uz to, ka bērni dzīvo pie vecmāmiņas, vēršam uzmanību, ka bērna mātei, kas īsteno bērnu ikdienas aizgādību, par ko, cik saprotams, strīda nav, likums neliedz to īstenot ar trešās personas, piemēram, vecmāmiņas, starpniecību.

Vispārīga informācija par aizgādības tiesībām izklāstīta, piemēram, e-konsultācijā Kā rīkoties, ja māte saņem uzturlīdzekļus, bet par bērnu rūpējas vecmāmiņa.