Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja informē:

“Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves, ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādējādi, pārdodot lauksaimniecības zemi, ja uz tās atrodas ēka vai būve – grausts – un to apstiprina būvvaldes izsniegta izziņa, saņemtajam ienākumam nebūs piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums.

Savukārt, ja būvvaldes izziņa apliecina to, ka ir mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai mainās nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati, kas netika dzēsti Kadastra informācijas sistēmā (tas ir, apliecina grausta neesamību dabā), tad būs piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums atkarībā no tā, vai tiek izpildīti pārējie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumi.”

Savukārt, kas attiecas uz pārējiem likuma nosacījumiem, tad šajā tiesību aktā ir noteikta vispārējā nodokļa piemērošana, kā arī gadījumi, kad nodoklis no pārdotā (atsavinātā) nekustamā īpašuma ienākuma nav jāmaksā.

Lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma aplikšanai ar nodokli (atbrīvošanai no tā) likumā ir īpašs regulējums (11.⁷ pants “Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas”, kā arī Pārejas noteikumu 108. punkts). 

Lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, lauksaimniecības zemes pircējam ir jāatbilst likuma  11.⁷ pantā definētajiem nosacījumiem:

• īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) – kā saimnieciskās darbības veicēja, vai  īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas Zemes fonds;

vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no 1. apakšpunktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.