Ja mantojuma lietas oficiāli nokārtotas pie notāra un mantojums ir pieņemts, tad Jums acīmredzot izveidojies dzīvokļa kopīpašums ar brāli, kurā katram pieder puse domājamo daļu. Kaut arī Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka “dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā”, šajā gadījumā svarīgāka ir minētā panta otrā daļa: “Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.”

Tātad īpašniekam ir jākārto visi ar mājas apsaimniekošanu saistītie izdevumi un jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet īpašuma reģistrēšana zemesgrāmatā vienīgi liedz veikt kādus darījumus ar attiecīgo dzīvokļa īpašumu.

Tam, ka dzīvoklī nedzīvojat un neesat tur deklarējusi savu dzīvesvietu, nav nozīmes, jo deklarēšana ir paredzēta vienīgi valsts un pašvaldības iestāžu saziņas nodrošināšanai ar iedzīvotājiem un tai nav nekādu civiltiesisku seku. Tāpat nav nozīmes Jūsu brāļa rakstītajai izziņai, jo tā ir jūsu abu savstarpēja vienošanās, kas nekādi neattiecas uz mājas pārvaldnieku.

Ja parāds netiks nokārtots, turpmākā lietu gaita būs tāda, ka pārvaldnieks vērsīsies ar prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu pret dzīvokļa kopīpašniekiem, un tad nāksies maksāt jau uz tiesas lēmuma pamata, turklāt solidāri abiem īpašniekiem. “Tiesai un apsaimniekotājam neinteresēs, kādas ir abu mantinieku savstarpējās attiecības, kurš dzīvoklī mitinās un kurš ne,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

Tā kā no pieņemta mantojuma atteikties nevar, tad vienīgā izeja, lai izvairītos no turpmākajiem maksājumiem par nevajadzīgu (kā noprotams no rakstītā) īpašuma daļu, tā ir jāatsavina, piemēram, uzdāvinot savu daļu brālim. Lai veiktu šo darījumu, īpašums ir jānostiprina zemesgrāmatā, kā arī Jums nāksies samaksāt pārvaldniekam savu parāda daļu.

Ja parādi netiks nokārtoti, tad pēc pārvaldnieka prasības var sekot tiesas lēmums par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu.