Atvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Darba likuma 149. un 150. pants. Ar likumu ir noteikts, ka ikvienam darbiniekam ikgadēji (sava darba gada ietvaros) ir tiesības uz darba devēja apmaksātu četru kalendāra nedēļu atvaļinājumu.

Darbinieka tiesības uz atvaļinājumu vienlīdz ir arī darba devēja pienākums nodrošināt tā piešķiršanu. Atkarībā no iestādes lieluma atvaļinājumus piešķir pēc abpusēji saskaņota grafika (to sastāda janvāra sākumā) vai uz darbinieka iesnieguma pamata. Tas vienlaikus nenozīmē, ka pēc grafika izstrādes tas nevar mainīties – situācijas koriģē atbilstoši darba procesam un vajadzībām.

Lai gan likums paredz, ka iestādes vadībai pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes uz atvaļinājumu, ne vienmēr atvaļinājuma piešķiršana iespējama tikai pēc darbinieka vēlmēm un tikai vasarā.  Galavārdu šajā jautājumā vienmēr saka iestādes vadītājs, nevis darbinieks.

Tomēr nevienam darbiniekam nav pienākama strādāt, pilnībā ignorējot savas tiesības uz atpūtu, atvaļinājumu neizmantojot vai vairākkārtēji pārceļot. Tādējādi veidojas neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumi un darbinieks ir pārguris.

Jāņem arī vērā tas, ka atvaļinājuma pārcelšana ir ierobežota ar likumu – 149. panta trešā daļa paredz, ka “tikai izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Turklāt atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu”.

Šī norma skaidri pasaka, ka darba tiesisko attiecību laikā var iestāties noilgums nepiešķirta atvaļinājuma piešķiršanai.

Lai rastu kompromisus, praksē parasti darbinieki izmanto atvaļinājumu pa daļām. Jūsu sniegtais situācijas apraksts liecina, ka darba devējs ir nolēmis novērst trūkumus atvaļinājumu piešķiršanas jautājumā, tādēļ Jums tiek piedāvāts izmantot neizmantotā atvaļinājuma daļu, lai tā neiet zudumā.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka Jums ikgadēji uz iesnieguma pamata pienākas arī papildatvaļinājums par bērniem, pamatojoties uz Darba likuma 151. pantu. Tas nosaka, ka darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, piešķirams apmaksāts papildatvaļinājums, ievērojot vecāka vēlmes attiecībā uz datumu, ne mazāk par vienu darba dienu.