“Tā nav, ka uzkrājuma summa jāpārskaita automātiski,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Kad ir izveidota biedrība un tā pārņem pārvaldīšanas procesu, tad dzīvokļu īpašnieki var prasīt atgriezt rezerves uzkrājumu (to likums reglamentē) un ieskaitīt konkrētā bankas kontā. Apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji ļoti bieži to dara nelabprāt, atrodot simt un vienu ieganstu, šo pienākumu nepilda, jo tādējādi jāšķiras no diezgan lielām naudas summām. Viens no tiem ir aizbildināšanās ar dzīvokļu īpašnieku parādiem – mēs to summu ieturēsim un neatdosim! Ja nauda netiek atdota, tad problēma jārisina tiesas ceļā.”

Taču tālāk neskaidrības rada jautājumā minētais dzīvokļu īpašnieku lēmums – tieši par ko ir balsots, kas par to ir balsojis, kāds bijis balsojuma rezultāts. “Ja patiešām ir lemts, ka dzīvokļu īpašnieki nolēmuši uzkrājumu nepieprasīt vai atdot par kādiem darbiem vai parādiem, tad šis lēmums ir saistošs visiem un šo naudu nedrīkst atprasīt. Taču šis dokuments ir jāizlasa un ļoti pamatīgi jāizvērtē. Arī tad, ja lēmums ir dzīvokļu īpašniekiem neizdevīgs vai pat kļūdains, taču pieņemts likumīgi, to nevar apstrīdēt. Tas būs izliets ūdens, kuru vairs nevarēs sasmelt. Piemēram – ir divas mājas, vienas iedzīvotāji nolemj uzkrājumu novirzīt parādu nosegšanai, bet otras mājas dzīvokļu īpašnieki tā nedara, paliekot pārliecībā, ka parādu piedzīšana ir pārvaldnieka uzdevums, bet uzkrājums jāizlieto tiešajam mērķim – mājas remontam. Abi lēmumi ir vērā ņemami, jo visas ar kopīpašumu saistītās lietas izlemj tikai dzīvokļu īpašnieki.”