Dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarots pārstāvis ir minēts vairākos normatīvajos aktos, tostarp Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, taču precīzas definīcijas par šīs personas funkcijām un tiesībām nav. Daudzās mājās pilnvarotais pārstāvis ir mājas vecākais. Tomēr ir skaidrs, ka īpaši jau lielie pašvaldības uzņēmumi – daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji – pilnvarotās personas jeb mājas vecākā posteni ieviesuši kā vidutāju lēmumu pieņemšanas gaitā un saziņā starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku. Piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pirms dažiem gadiem plaši rīkoja īpašas apmācības, lai aktivizētu daudzdzīvokļu māju pilnvaroto personu iesaistīšanos māju pārvaldīšanas procesos.

Mājas pilnvaroto pārstāvi dzīvokļu īpašnieki ieceļ ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu. Tas noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtajā daļā. Ja pilnvarotās personas darbība neapmierina dzīvokļu īpašniekus, tad dzīvokļu īpašnieku kopība ar savu lēmumu pilnvaroto personu var atcelt. Lēmumu var pieņemt gan kopsapulcē, gan aptaujas veidā,  abos gadījumos par pieņemamo lēmumu jābūt informētiem visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (17. pants).

Kopsapulci var sasaukt pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas. Kā tas darāms, sīki izskaidrots Dzīvokļa īpašuma likuma 19. pantā un 20. pantā.