Vispārēji Starptautiskās Darba organizācijas 132. konvencijas 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka valsts tradicionālās brīvdienas jeb svētku dienas atvaļinājumā netiek ieskaitītas. Šo normu paredz arī Darba likums – ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot četru kalendāra nedēļu apmērā, neskaitot svētku dienas.

Tādējādi zūd jēga piešķirt darbiniekam atvaļinājumu, sākot ar svētku dienu. Kā brīvdiena šī diena, atvaļinājumā esot, arī netiks apmaksāta un, esot pirmā, nemainīs kopējo atvaļinājuma dienu skaitu.

Citādi ir situācijā, kad svētku diena vai dienas iekrīt atvaļinājuma laikā, bet nav pirmās. Tad atvaļinājumu pagarina par svētku dienu skaitu.

Tā kā atvaļinājuma piešķiršana ir divu pušu – darba devēja un darbinieka – vienošanās, var pieļaut, ka darba devējs rosinās Jums atvaļinājumu izmantot, sākot ar darba dienu – 2. janvāri.