Izsmeļoša informācija par mantojuma pieņemšanas kārtību ir atrodama vairākos LV portāla rakstos, tostarp skaidrojumā Mantojuma pieņemšanas veidi: likumiskā mantošana. Mantojuma pieņemšanas kārtību regulē virkne normatīvo aktu, bet īsumā norises ir šādas:

• ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību(403.–415. pants). Tas nozīmē, ka potenciālajiem mantiniekiem ir jādodas pie notāra un jāparaksta notāra sagatavotais mantošanas iesniegums;
• līdz ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu uz mantinieku pāriet ne tikai visas mantojuma atstājēja tiesības, bet arī saistības. Tādēļ potenciālajiem mantiniekiem rūpīgi jāapsver, vai ir vērts pieņemt mantojumu;
• jūsu minētajā gadījumā mantinieki visu gadu garumā nav pieteikuši mantojuma tiesības pie notāra, kas nozīmē, ka mantojuma lieta nav atklāta. Tātad nedarbojas arī Civillikuma panta pirmajā daļā noteiktais: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij;

lai nostiprinātu dzīvokļa īpašumu zemesgrāmatā, ir jābūt dzīvokļa īpašniekam, tātad kādam no potenciālajiem mantiniekiem ir jādodas pie notāra un jānokārto mantojuma lieta. Tā kā pagājuši vairāk nekā 10 gadi kopš dzīvokļa īpašnieka nāves, teorētiski varētu būt iestājies parādsaistību noilgums, ja kreditori patiešām nav sūtījuši vēstules par parādu piedziņu. Tomēr profesionālu padomu par tālāko rīcību ar dzīvokļa īpašumu varēs sniegt tikai notārs. Mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur atrodas mantojamais nekustamais īpašums.