“Ja ielūkojamies likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. pantā, tad skaidri redzam, kādi maksājumi veido īres maksu: pirmkārt, dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un, otrkārt, peļņa,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Savukārt mājas apsaimniekošanas izdevumi sastāv no dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana) un normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai.

Tātad viss ir likumīgi, un īrniekam ir jāsaka paldies pašvaldībai, ka tā neprasa no viņa peļņas daļu par sava īpašuma izmantošanu (iespējams, nākotnē šāda prasība var parādīties, un arī tā būs likumīga). Ko nozīmē amortizācijas atskaitījums? Kā zināms, jebkurš pamatlīdzeklis (protams, arī dzīvojamā māja) nolietojas, un šis nolietojums attiecīgi tiek pārvērsts naudas izteiksmē, jo ēka ir jāatjauno, ir nepieciešami papildu ieguldījumi tās tehniskā stāvokļa uzturēšanā.”

Te jāpiebilst, ka ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 215 ir noteikta dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika. Šajā normatīvajā aktā cita starpā ir šāds regulējums: “Pārvaldīšanas izdevumos ietilpstošo dzīvojamās mājas nolietojumu (amortizāciju) aprēķina, izmantojot lineāro metodi. Lineārā metode paredz, ka dzīvojamās mājas vērtība samazinās vienmērīgi. Saskaņā ar šo metodi dzīvojamās mājas nolietojumu (amortizāciju) aprēķina, dalot dzīvojamās mājas vērtību ar attiecīgās dzīvojamās mājas vidējo kalpošanas ilgumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kapitalitātes grupai.”