Likuma Par dzīvojamo telpu īri 9. pantā “Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas” ir noteikts: “Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.”

Tiesiski korektas īres attiecības būtu nodibinātas tad, ja īrniece dzīvojamās telpas izīrētāju rakstiski būtu informējusi par sava pilngadīgā bērna (meitas) iemitināšanu īrētajā dzīvojamajā platībā un izīrētājs (pašvaldība) viņu būtu iekļāvis īres līgumā.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž viedokli, ka, visticamāk, meita īres dzīvoklī pie mātes ir pastāvīgi mitinājusies, sasniegusi pilngadību un kādu noteiktu dzīves apstākļu dēļ šeit turpina dzīvot kopā ar saviem bērniem, neizveidojusi patstāvīgu saimniecību. Tā kā nav bijis pēkšņa iemitināšanas procesa, pašvaldība nav īpaši rakstveidā informēta par viņas klātbūtni. “Turklāt likumā minētā prasība par pienākumu iepriekš rakstiski informēt izīrētāju par ģimenes locekļa iemitināšanu normatīvajā aktā dziļāk nav izvērsta un nav paredzētas konkrētas sekas, ja tas nav izdarīts,” komentē V. Peipiņš, ar piebildi: “Ja ir spēkā īres līgums ar dzīvokļa īrnieci, ja nav pārkāpumu, kas minēti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. pantā, kur norādīts, kādos gadījumos izīrētājs pēc savas iniciatīvas drīkst pārtraukt īres līgumu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pašvaldībām faktiski nav pamata un tās arī parasti nepieprasa, lai īrnieka pilngadīgais ģimenes loceklis ar saviem bērniem pamet dzīvojamo platību.”

Tomēr jāņem vērā, ka likuma 2. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, kā arī uzmanības vērts ir šajā normatīvajā aktā minētais nosacījums par pilngadīgu ģimenes locekļu iemitināšanu – ja viņiem “nav savas ģimenes”. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā ietvertais “ģimenes” jēdziens neaprobežojas tikai ar attiecībām, kas balstītas uz laulību, bet ietver arī citas faktiskās ģimenes saites, tajā skaitā attiecības starp bērniem un viņu vecākiem. No tāda skatupunkta var vērtēt, ka īrnieces pilngadīgajai meitai ir ģimene. Šajā gadījumā tātad daudz kas ir atkarīgs no izīrētāja attieksmes, tā vēlēšanās vai nevēlēšanās paplašināt dzīvojamās platības īrnieku loku, kā arī, iespējams, no vēl kādiem jautājumā neizgaismotiem faktiem.