Latvijas Nekustamā īpašuma asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš komentē: “Ja dzīvokļu īpašnieki šādu lēmumu par ūdens patēriņa uzrēķinu ir pieņēmuši, tas konkrētajā mājā ir likums. Bet šāds lēmums pārvaldniekam rada papildu slodzi un, manuprāt, nav labākais veids, kā cīnīties pret to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaikus neiesniedz individuālo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus. Ja izvēlas šādu ceļu, tad arī parādās jautājumi par maksājamo summu definēšanu rēķinos; pārvaldniekam jāizlemj, kā to pareizāk darīt.

Rēķinos tiešām nevar ierakstīt individuālo patēriņu, jo par to nav iesniegti dati, bet dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolemto ūdens patēriņa papildu tilpumu pieskaita pie koplietošanas patēriņa. Nākamajā mēnesī dzīvokļa īpašnieks nodod skaitītāja rādījumus, un tad viņam iznāk nomaksāt par diviem mēnešiem.”

V. Peipiņš norāda – tā kā teorētiskā, Ministru kabineta noteikumos norādītā ūdens patēriņa norma diennaktī ir 0,25 m³ uz cilvēku, kas mēnesī ir 7,25 m³, tad šāds soda mērs vairāk vērtējams kā simbolisks un minētajā gadījumā dzīvokļu īpašnieku nolemtās sankcijas izskatās galvenokārt vērstas uz lemšanu, bet ne rezultātu.

“Jā, sodīt var, bet pārvaldniekam dzīvokļu īpašniekiem ir jāstāsta par maksājumu kārtošanas un informācijas nodošanas disciplīnu, jāizskaidro, ka papildu maksājums radies tādēļ, ka noteiktajā termiņā nav nodoti ūdens patēriņa skaitītāja rādījumi.”