Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro, ka tam, vai dzīvokļa īrnieka īpašumā ir vēl kāds dzīvoklis, nav nozīmes. Likuma Par dzīvojamo telpu īri 28. pantā ir skaidri norādīts, kādos gadījumos izīrētājs pēc savas iniciatīvas drīkst pārtraukt īres līgumu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Tas ir tad, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

• bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas; komunikācijas un iekārtas; izmanto telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas, vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu;
• vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Īres līgumu var pārtraukt arī tad, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nolēmis māju nojaukt vai veikt tās kapitālo remontu un to nevar īstenot, īrniekam lietojot attiecīgās telpas. Tad izīrētājam īrnieks ir jānodrošina ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību.

Kā redzams, likumā nav tādas normas, ka pašvaldības īres dzīvoklis ir jāatbrīvo, ja īrniekam īpašumā ir kāda cita dzīvojamā platība.