Jāsāk ar to, ka arī tad, ja netiek minēts pārdevēja vārds un uzvārds, videomateriāls tomēr satur filmētās personas, šai gadījumā – pārdevēja, personas datus.

Definīcija, kas ir uzskatāmi par personas datiem spēkā esošā normatīvā regulējumā izpratnē, ir sniegta Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. panta 1. punktā.  Proti, “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”). Identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem. Vienkāršiem vārdiem – fotogrāfija vai videomateriāls, kurā ir iespējams atpazīt attēlā redzamās personas identitāti, satur personas datus.

Lai pasargātu personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem, veicot personas datu apstrādi, tai skaitā filmējot sabiedriskās vietās, kur pastāv iespēja, ka kadrā būs redzami cilvēki, ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.

Un, proti, lai personu datu, tai skaitā videoieraksta, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punktam ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem:

• [datu subjekta] piekrišana;
• līguma izpilde;
• juridisks pienākums;
• sabiedrības intereses;
• vitālo interešu aizsardzība;
• leģitīmo interešu ievērošana (ko katrs no tiem nozīmē, sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā Personas datu apstrādes principi).

Ja uz minēto datu apstrādi attiecināms kaut viens no regulas 6. panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem, tad datu apstrāde ir likumīga. Ja nav attiecināms neviens no minētajiem pamatojumiem, datu apstrāde nav likumīga.

Vienlaikus jāuzsver, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumus nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru fiziska persona veic tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām, ar nosacījumu, ka tā nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību (regulas 2. panta otrā punkta “c” apakšpunkts). Regulas 18. apsvērumā ir arī norādīts, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert ne tikai korespondences vai draugu kontaktinformācijas [tai skaitā personisko video] glabāšanu, bet arī sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem, piemēram, ievietojot video savā profilā sociālajā portālā.

Līdz ar to fizisko personu datu aizsardzības regulējums neaizliedz filmēt personiskām vajadzībām vietās, kur to neaizliedz citi normatīvie akti vai konkrētās vietas īpašnieks vai tiesiskais lietotājs. Taču, ja uzfilmēto materiālu ir paredzēts izmantot nolūkos, kas pārsniedz privātas vajadzības, ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, kas nozīmē, ka šādai personas datu apstrādei ir nepieciešams vismaz viens no minētajiem tiesiskajiem pamatiem.

Piemēram, vecāki filmē sava bērna priekšnesumu skolas pasākumā vai persona nofotografējas kopā ar paziņām pasākumā, kur fonā ir redzami citi cilvēki, – šādu video vai foto drīkst ievietot savā profilā portālā, un šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par personisku vajadzību, uz ko nav attiecināmas regulas prasības.  Savukārt, ja tiek publiskota apzināti nomelnojoša vai citu personu izsmejoša informācija vai attēls (piemēram, fotogrāfija, kā piedzērusies persona guļ zemē vai apkaunojoši uzvedas), šādos gadījumos personiskā vajadzība ir apšaubāma un drīzāk varētu būt runa par personas goda un cieņas aizskaršanu.  Taču katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, un, iespējams, dažkārt šāda rīcība varētu arī atbilst sabiedrības interesēm. Piemēram, ja nejauši garāmgājēji nofilmē likuma pārkāpumu ar mērķi nofilmēto materiālu iesniegt tiesībsargājošām iestādēm, lai palīdzētu noskaidrot atbildīgo personu un to sodītu. Uz šādu datu apstrādi attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumi, taču apstrāde varētu tikt pamatota ar sabiedrības interesēm vai trešo personu vitāli svarīgu interešu aizsardzību, un tādā gadījumā šāda materiāla filmēšana un nodošana tiesībaizsardzības iestādēm būtu atbilstoša un likumīga. Vienlaikus tomēr būtu jāizvairās no šāda materiāla publicēšanas, jo tad varētu tikt pārkāpts minimizācijas princips mērķu sasniegšanai (proti, regula nosaka, ka personas dati tiek apstrādāti tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā).

Jāuzsver, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz atkāpes virknē noteikumu, ja datu apstrāde notiek žurnālistikas (mediju) vajadzībām. Tomēr arī šādos gadījumos ikviens, jo īpaši medija pārstāvji, kas lemj, vai attiecīgais video publiskojams, ir atbildīgs par to, lai datu apstrāde būtu sabalansēta un iejaukšanās privātumā būtu samērīga salīdzinājumā ar sabiedrības interesēm publicēto informāciju uzzināt. Tātad ir svarīgi izvērtēt, kāds mērķis, nododot šādu videomateriālu medijiem, tiek sasniegts. Vai pārdevēja tiesības uz privātumu šoreiz būtu mazāk svarīgas par sabiedrības interesēm uzzināt un redzēt, ka veikala pārdevējs ir piedzēries?

Veicot jebkādu personas datu apstrādi, katram pārzinim ir godīgi jāatbild uz jautājumiem:

• Kāds ir personas datu apstrādes mērķis – vai tas ir likumīgs un godprātīgs?
• Vai mērķa sasniegšanai nepieciešamo personas datu apstrādei ir tiesisks pamats?
• Kādu datu apstrāde ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi? Kāds ir iespējamais mazākais datu apjoms, lai mērķi varētu sasniegt?

Kad ir skaidras atbildes, būs saprotams, vai un kādā apjomā ir pieļaujams publiskot personas datus, lai sasniegtu konkrētu tiesisku mērķi.

Jāuzsver, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka datu apstrādes vispārīgos principus. Izpratne, kā šos principus dažādās situācijās piemēro, tikai veidojas. Izpratnes attīstībā nozīme būs, piemēram, uzraudzības institūciju atzinumiem konkrētās situācijās, kas tiek sagatavoti pēc pamatotu datu subjekta sūdzību saņemšanas, kā arī svarīga būs dažādu strīdu izšķiršanas prakse tiesās.