Kā LV portālam skaidrojis zvērināts advokāts Jānis Lapsa, izsolē iegādāta dzīvokļa īpašniekam jāsāk veikt komunālos maksājumus no brīža, kad stājas spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Par to, kā procesuāli notiek ievešana valdījumā, detalizētu informāciju varat iegūt LV portāla skaidrojumā “Jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā”, bet problēmas, kas ar to saistītas, izgaismotas intervijā ar J. Lapsu “Dzīvojamās telpas iegūšana valdījumā: problēmas un risinājumi”.

Arī Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš uzsver – minētā situācija, nenoliedzami, ir sarežģīta, un, viņaprāt, pašreizējais tiesiskais regulējums nav pietiekami precīzs, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar jaunā īpašnieka ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā. “Var būt, ka reģistrācija zemesgrāmatā notiks pavisam drīz, bet ievešana valdījumā var aizkavēties. Ir bijuši gadījumi, ka valdījumā ieved tikai pēc gada. Ja jaunais īpašnieks savā īpašumā nevar iekļūt, viņam rodas zaudējumi. Risinājums var būt regresa prasība tiesā par šo zaudējumu piedzīšanu no personas, kas neatbrīvo nekustamo īpašumu. Taču var gadīties, ka nebūs, ko piedzīt, ja dzīvoklis nonācis izsolē parādu dēļ. Diemžēl tiesvedība ir ilgstoša un var vilkties pat divus trīs gadus. Pērkot nekustamo īpašumu izsolē, risku iespējamība allaž ir lielāka, un diemžēl ar to ir jārēķinās. Jebkurā gadījumā šeit būtu nepieciešama kvalificēta jurista palīdzība, un it īpaši svarīgi ir aktīvi sadarboties ar tiesu izpildītāju.”