Man radusies problēma, ka nevaru nekur likumā atrast regulējumu, kā uzņēmums drīkst veikt atvaļinājumu uzskaiti darbiniekiem.
Strādāju vienā no uzņēmumiem, un pēdējo gadu vai mazliet ilgāk uzņēmums ir sācis veikt uzskaiti darba dienās, nevis kalendāra dienās. Problēma tāda, ka mums uzņēmumā atvaļinājumu pieteikšanai ir elektroniskā sistēma, kurā mēs tagad varam tikai norādīt/izvēlēties darba dienas. Paņemiet šī gada svētkus Jāņus, kad svētku dienas 23., 24. jūnijs iekrita brīvdienā. Attiecīgi, ja es gribētu ņemt atvaļinājumu no 18. jūnija līdz 24. jūnijam un būtu vecā kārtība, es sistēmā norādītu 7 dienas un pēc Darba likuma 149. panta man 2 atvaļinājuma dienas brīvdienās kā svētku dienas pārceltos uz priekšu un kompensētos, un es varētu atpūsties par 2 dienām ilgāk (no 28 kalendāra dienām pēc likuma no 20 darba dienām un 8 brīvdienām es 2 brīvdienas būtu izmantojis kā parastās atvaļinājuma dienas).
Pēc jaunās kārtības es to nevaru izdarīt, jo, norādot 5 darba dienas, esmu paņēmis dienas no 18. līdz 22. jūnijam un par nekādu atvaļinājuma dienu, kas ir brīvdiena un svētku diena, pārnešanu vairs nav runas.
Vai tas ir likumīgi, jo uzskatu, ka tiek pārkāptas manas tiesības iepretim darbiniekiem citos uzņēmumos, kur uzskaite notiek kalendārajās dienās. Vai vispār ir likumīga uzskaite pēc darba dienām, jo likums taču nosaka, ka man gadā pienākas 28 kalendāra dienas, bet, ja esmu noformējis 20 dienas (kas ir darba dienas), iznāk, ka visu atvaļinājumu neesmu izmantojis. Un kas var man aizliegt ņemt atvaļinājumu brīvdienās tās atlikušās 8 dienas, jo rodas tomēr ir ieguvums situācijā, ja atvaļinājuma diena iekrīt brīvdienā un ir svētku diena, un netiek pārnesta kā brīvdiena uz nākamo darba dienu?
Atvaļinājuma piešķiršanas regulējums ir noteikts Darba likuma 149. pantā, paredzot, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.
Tādējādi likumdevējs ir skaidri noteicis, ka atvaļinājuma piešķiršana ir nevis darba dienu apmērā, bet kalendāra nedēļu apmērā. Praksē tas nozīmē, ka, nosakot atvaļinājuma periodu, tajā ietveramas darba dienas, kā arī brīvdienas un svētku dienas.
Turklāt, lai nodrošinātu darbinieka tiesības pilnvērtīgi atpūsties, likuma regulējums paredz, ka vienam atvaļinājuma periodam ir jābūt divu kalendāra nedēļu apmērā. Protams, darba devējam un darba ņēmējam vienojoties, atvaļinājumu var piešķirt arī pa dienām, tomēr tas neatceļ nosacījumu par svētku dienām. Piemēram, ja darbinieks vēlas trīs kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, tad, pusēm vienojoties, to darba devējs var piešķirt.
Piešķirtā atvaļinājuma precīzu uzskaiti veic personāldaļas speciālists, un informācija par piešķirtajiem atvaļinājumiem tiek ietverta gan darbinieka individuālajā uzskaites kartītē, gan nodota grāmatvedībai atvaļinājuma naudas aprēķinam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!