Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 39. pants paredz pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu:

• ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu;
• ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vai iestāde, kas pilnvarota izskatīt šo lietu, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu;
• citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

Vienlaikus LAPK 261. pants nosaka, kas ir cietušais un kādas ir viņa tiesības. Minētā panta piektā daļa paredz, ka “cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu”.

Zvērināts advokāts Jānis Muižnieks norāda, ka “Civilprocesa likuma 1. pants ikkatrai personai paredz tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Turpinos viņš skaidro, ka šī ir procesuālā norma un, ja persona no subjektīvā viedokļa uzskata, ka viņas tiesības ir aizskartas, tad viņa tās var aizsargāt tiesā.

Savukārt tādu sodu kā “aizrādījums vecākiem” normatīvais regulējums neparedz. LAPK 173. pants paredz administratīvo sodu vecākiem par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Proti, par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro apmērā.

Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma, vai atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, vai nodarbojies ar ubagošanu, vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 līdz 210 eiro apmērā.

Savukārt par iepriekš minētajiem nodarījumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 210 līdz 350 eiro apmērā.