Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti brīvprātīgi, tā jānosaka tiesā. Līdz ar to šādā situācijā pēc tam, kad bērniņš būs piedzimis, Jums ir jāsniedz prasība tiesā par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu bērna uzturam piedziņu.

Prasības ieteicams apvienot, lai Jūs tiktu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka prasītāji prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Savukārt Civillikuma 157. panta otrā daļa paredz, ka tiesa, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, īsziņas, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus.

Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Tiesu praksē ir gadījumi, kad pierādījumi ir tik pārliecinoši, ka tiesa apstiprina prasību arī tad, ja atbildētājs izvairījies ierasties uz tiesas sēdēm un DNS ekspertīzi.

Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Civilprocesa likuma 27. panta otrā daļa paredz, ka prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Šajā situācijā ir svarīga Civilprocesa likuma 28. panta otrā daļa, kas paredz, ka prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas.  Ja bērna tēvs tiešām mainīs dzīvesvietas valsti, prasības skaidrojumā varat izklāstīt, kad atbildētājs ir uzturējies Jums zināmajā adresē un ka šobrīd nekādu ziņu par šīs personas dzīvesvietu Jūsu rīcībā nav. 

Katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc būtu vēlams konsultēties ar zvērinātu advokātu, kurš, iepazīstoties ar lietas apstākļiem, sniegs konkrētāku padomu. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.

Papildus informējam, ja bērna tēvs pārceļas uz pastāvīgu dzīvi kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tām ir saistoša Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). 

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā šādas centrālās iestādes funkcijas izpilda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Arī gadījumā, ja bērna paternitāte nav noteikta, bērna vecāks var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu, vienlaikus prasot noteikt paternitāti. Šādā gadījumā ir vēlams zināt vismaz valsti, uz kuru bērna tēvs ir pārcēlies.

Tiklīdz cilvēks stājas attiecībās ar kādu ES valsti, sāk legāli strādāt, maksāt nodokļus, nokārto apdrošināšanu vai citas formalitātes, arī Latvijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai ir iespējams iegūt informāciju par viņu, lai sagatavotu pārrobežas pieteikumu attiecīgajā valstī.

Līdzīgs regulējums ir spēkā arī gadījumā, ja bērna tēvs atrodas Norvēģijā, Ukrainā, Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, ASV, Melnkalnē, Turcijā, Kazahstānā un Brazīlijā, jo šīs valstis, tāpat kā Latvija, ir pievienojušās Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu, kas atvieglo uzturlīdzekļu piedziņu un vajadzības gadījumā arī paternitātes noteikšanu, ja persona dzīvo kādā no minētajām valstīm.