Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mana māsa audzina gandrīz 14 gadus vecu meitu. Pirms laika māsa pameta tā laika vīru, dēlu no šī vīra un meitu no iepriekšējām attiecībām, lai aizietu pie cita vīrieša, un par ģimeni nerūpējās. Šajā laikā rūpes par meiteni, kas pat nav bioloģiskā meita, uzņēmās māsas bijušais vīrs. Kad attiecības izjuka, māsa atgriezās dzīvoklī, kas noformēts uz viņas vārda, un ar policijas iejaukšanos izmeta visus ārā, piespiežot pie viņas palikt viņas meitai, kurai pēkšņi vairāk nebija atļauts satikties ar māsas bijušo vīru, lai gan viņš bija uzņēmies rūpes par meiteni pusgada garumā, kamēr mātes nebija, un audzinājis kopš 3 gadu vecuma. Regulāri saņemu satraucošas ziņas no māsasmeitas, ka viņa vērš fizisku vardarbību pret meitu, katru dienu pazemo un noniecina, apsmej. Meitene ir izteikusi vēlmi dzīvot pie manis, jo baidās no mātes agresijas. Turklāt māte nepamatoti ierobežo meitu, dažkārt mēdz ieslēgt dzīvoklī un nelaist ārā, atņem telefonu, neļauj sazināties ar tuviniekiem. Reiz meitene ir izteikusi domas par pašnāvības izdarīšanu, jo situāciju ģimenē vairāk nespēj izturēt. Otrs bērns, kas ir bijušā vīra bērns, pavisam oficiāli var dzīvot pie sava tēva, un tur mana māsa neko nemēģina ietekmēt.
Vai šādā vecumā, kad meita vēl ir mātes aizgādībā, viņa pati var noteikt savu dzīvesvietu un aiziet prom no mātes? Vēlos piebilst, ka meitenei ir arī tēvs, kuram aizgādības tiesības nav atņemtas, taču meitu viņš nav redzējis, maksā uzturnaudu, taču nekādus kontaktus neuztur.
Atbilstoši Civillikuma 177. pantam bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku – mātes un tēva – vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Līdz ar to, tā kā meitene nav pilngadīga, pašreizējā situācijā lēmumus, kur viņa dzīvos, var pieņemt tikai vecāki.
Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa paredz katra iedzīvotāja pienākumu sargāt savu un citu bērnu drošību. Jebkuras personas pienākums ir ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.
Ja būs pamats pārbaudīt situāciju ģimenē, atbildīgajām iestādēm ir jāuzklausa arī bērna domas par notikušo un iespējamo situācijas risinājumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
