Amata apraksts tiek noteikts konkrētajai amata vietai, nevis personai, un amata apraksts arī satur citu informāciju, nevis tikai amata pienākumus. Svarīgi būtu izvērtēt, vai ierobežotas pieejamības informācijas statuss amata aprakstam ir noteikts, un, ja ir noteikts, tad uz kāda pamata (iestādes vadītāja lēmums, likums, dienesta vajadzības). Ņemot vērā, ka Valsts kancelejas rīcībā nav visas situāciju raksturojošās informācijas, nav iespējams sniegt atbildi, vai konkrētajā gadījumā iestāde būtu pamatoti noteikusi ierobežojumus iepazīties ar amatpersonas amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Vispārīgi paskaidrojam, ka, ciktāl tas attiecas uz publiskajā sektorā nodarbinātu personu (piemēram, amatpersonu un ierēdņu) datu un informācijas par šo personu privāto dzīvi aizsardzību, tiesu praksē atzīts, ka par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Tāpēc, ja tiek pieprasīta tāda informācija, kas saistāma ar minēto personu ieņemamā amata publisko dabu, šai informācijai var tikt piešķirta zemāka aizsardzība nekā iestādes rīcībā esošu trešo personu datu un informācijas par privāto dzīvi aizsardzībai. Šāds nošķīrums pamatojams ar aizsargājamu sabiedrības interesi iegūt informāciju, kas saistīta ar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Tomēr var būt arī tādas situācijas, kurās tieši publiskajā sektorā nodarbināto personu datu aizsardzībai šo personu veicamo amata pienākumu specifiskās dabas dēļ piešķirama īpaša aizsardzība. Nepieciešamība nodrošināt datu aizsardzību var būt vērsta gan uz šo personu aizsardzību, gan dienesta un valsts interešu ievērošanu.

Vienlaikus norādām, ka izņēmuma gadījumi, kad informācijai tiek noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ir konkrēti un likumā definēti, līdz ar to šādai rīcībai ir jābūt pamatotai un argumentētai. Jebkurai personai ir tiesības vērsties iestādē Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.