Jautājumu, kuras tiesas kompetencē ir laulības šķiršanas lieta, Eiropas Savienības dalībvalstīs reglamentē Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu.

Saskaņā ar minētās regulas 3. panta pirmo daļu lietas, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, piekrīt tās dalībvalsts tiesām:

1. kuras teritorijā atrodas:
   • laulāto pastāvīgā dzīvesvieta vai
   • laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo, vai
   • atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta, vai
   • laulāto kopīga pieteikuma gadījumā viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta, vai
   • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas, vai
   • prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un tam ir šīs dalībvalsts piederība, vai, Apvienotās Karalistes vai Īrijas gadījumā, “domicils” šajā dalībvalstī;
2. kuras valsts piederība ir abiem laulātajiem, vai, Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā, kurā ir abu laulāto “domicils”.

Tādējādi tiesas vispārējās piekritības pamatā ir laulāto pastāvīgā dzīvesvieta. Šāds princips nostiprināts arī Latvijas Civilprocesa likuma 26. panta pirmajā daļā (prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas) un 234. pantā (prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

• pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;
• (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);
• laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
• laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs). Ja nevienai no pusēm nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā, tad šāda lieta Latvijas tiesai nav piekritīga.