Diemžēl tā ir izplatīta problēma, ka uzturlīdzekļu parādnieki slēpj savus ienākumus un īpašumu, tādā veidā padarot neiespējamu uzturlīdzekļu piespiedu piedziņu. Jāatzīmē, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Tas nozīmē, ka zvērināts tiesu izpildītājs to piedzīs, tiklīdz radīsies tāda iespēja, piemēram, no saņemta mantojuma vai vecuma pensijas. Protams, tas nav risinājums pašreizējā situācijā, kad uzturlīdzekļi bērniem ir nepieciešami šodien un rīt.

Tāpēc šādos gadījumos Latvijā tiek nodrošināta valsts garantētu uzturlīdzekļu izmaksa tiem vecākiem un bērniem, kuriem ir Latvijā piešķirts personas kods un deklarēta dzīvesvieta Latvijā. No šī priekšnoteikuma faktiski izriet, ka personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārvalstī, nevar saņemt Latvijas valsts garantētos uzturlīdzekļus, jo Iedzīvotāju reģistra likuma 15. panta otrā daļa paredz Latvijas pilsoņu pienākumu paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu ārvalstīs, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Ja persona ir savas dzīvesvietas valsts (Īrijas) sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībniece, tad tādā gadījumā tai ir tiesības saņemt to sociālo atbalstu, kādu nodrošina attiecīgā dzīvesvietas valsts. LV portāla rīcībā nav informācijas, vai Īrija nodrošina uzturlīdzekļu maksājumus vecāku vietā vai kā citādi atbalsta vientuļos vecākus. Informāciju par kompetentajām iestādēm uzturlīdzekļu jomā Īrijā var iegūt, piemēram, Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Tiesvedība” > “Uztura prasības”. Sadaļas labajā pusē jāizvēlas interesējošās dalībvalsts karodziņš, šajā gadījumā – Īrijas.

Tā kā situācijas apraksts liecina, ka bērna tēvs izvairās no pienākuma uzturēt bērnus ļaunprātīgi, vēršam uzmanību, ka Latvijā pakāpeniski palielinās dažāda veida sankcijas pret uzturlīdzekļu parādniekiem, kas ilgtermiņā, iespējams, mudinās parādniekus kārtot savas saistības. Piemēram, Krimināllikuma 170. pants nosaka, ka par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus un dot tiem uzturu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Šobrīd šī norma praksē darbojas reti, jo vecāki nevēršas policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālvajāšanu, tāpat ir grūti pierādīt apzinātu vēlmi kaitēt bērnam, nemaksājot uzturlīdzekļus, jo oficiāli parādniekam nav, no kā maksāt. Tāpēc Tieslietu ministrijas darba kārtībā ir grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai noteiktu kritērijus, kas uzskatāms par izvairīšanos no uztura došanas pienākuma izpildes. Tāpat, pēc krimināltiesību ekspertu vērtējuma, jau šobrīd ir iespējams saukt pie atbildības personas, bez kuru palīdzības izvairīšanās no uzturlīdzekļu nodrošināšanas nebūtu iespējama (darba devēji, kas maksā algu aploksnē, radinieki, kuri piekrīt pārrakstīt īpašumu uz sava vārda). Kā tas darbosies dzīvē, ir pāragri spriest.