Pirmkārt jānorāda, ka dzīvesvietas deklarēšanai nav saistības ar tiesībām aizņemt kādu dzīvojamo platību. Deklarēšanās ir paredzēta vien personu saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm, bet tā nerada civiltiesiskas attiecības. Tiesības izmantot dzīvojamo platību ir tās īpašniekam vai īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, ja ir noslēgts īres līgums ar dzīvojamās platības īpašnieku, turklāt rakstveidā. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.¹ pantā cita starpā ir noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. Savukārt nākamajā pantā ir norma, ka īrnieku var arī izlikt, ja viņš vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai par pamatpakalpojumiem.

Tādējādi nevar teikt, ka dzīvojamās platības īpašnieka (pašvaldības) rīcībā nebūtu instrumentu, kā ietekmēt neapzinīgo īrnieku uzvedību. Cita lieta, ja pašvaldība nevēlas uzsākt tiesvedību par īrnieku izlikšanu un tos atstāt bez pajumtes. Taču īrnieku ietekmēšana vismaz pārrunu veidā ar brīdinājumu par izlikšanas iespēju vienmēr pastāv, un atliek jautājums par vēlmi to darīt. Šeit lieti noderētu policijas protokoli par īrnieku pārkāpumiem.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš Jūsu jautājumu komentē šādi: “Viss ir atkarīgs no policijas darbības vai bezdarbības. Par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu var ne tikai rakstīt protokolus, bet piemērot arī reālus administratīvos sodus. Ja nelielā apdzīvotā vietā, kur visi cits citu pazīst, policija nevēlas konfliktēt ar sabiedriskās kārtības pārkāpējiem, tad viņi jūtas nesodāmi un turpina traucēt pārējos iedzīvotājus, kuriem ir tiesības uz mieru, it īpaši naktī. Te jārunā par policistu profesionālo līmeni un apzinīgumu.” Jāpiebilst, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā ir šāda norma: par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 500 eiro apmērā.

Ko darīt pārējiem mājas iedzīvotājiem? Vienīgā rīcība ir turpināt aktīvi aicināt palīgā policiju un, pamatojoties uz policijas protokoliem, rakstveida iesniegumos (vislabāk ar daudzu mājas iedzīvotāju parakstiem) neatlaidīgi prasīt pašvaldībai nodrošināt kārtību savos īres dzīvokļos.