Civillikuma 1919. panta pirmā daļa nosaka, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.

Savukārt šā panta otrā daļa definē apdāvinātā rupju nepateicību, nosakot, ka par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

Līdz ar to atzīstams: ja laulības šķiršanas gadījumā dāvinātā manta tiek nodota otra laulātā īpašumā, nav saskatāms pamats dāvinājuma atsaukšanai.