speciāli LV portālam
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mana īpašuma (mantots) zemesgrāmatā ir ieraksts par apgrūtinājumu – ceļa servitūtu 1,5 km garumā. Taču ceļa servitūta atrašanās vieta nav iezīmēta robežu plānā, nav atrodams arī neviens cits dokuments, kur būtu uzzīmēta precīza ceļa servitūta atrašanās vieta jeb robežas (man neizdodas arī uzminēt, jo, digitāli mērot kartē vēsturiskos ceļus visos loģiskajos virzienos, kas iet uz kaimiņu zemes īpašumiem, 1,5 km nesanāk).
Kā mums šādā situācijā rīkoties? Kā uzzināt ceļa servitūta faktisko vietu? Vai varbūt man kā kalpojošā īpašuma īpašniekam ir iespēja/tiesības šobrīd vienoties ar servitūta ceļa lietotājiem (minu, ka tie ir 2) par konkrētu vietu, lietošanu, uzturēšanu? Ja tā, tad kas tieši man jādara (pa soļiem), kur jāvēršas, pie kā jāiet, kādi dokumenti nepieciešami? Citādi šiem 2 blakus zemes īpašniekiem šķiet, ka viņi var/viņiem pienākas pa manu zemi braukt, kur un kad grib, tostarp mežistrādes rezultātā atstāt dziļas sliedes u. tml. tikai tāpēc, ka mans īpašums ir apgrūtināts ar ceļa servitūtu.
Jau iepriekš pateicos!
Ja zemesgrāmatā Jūsu zemes īpašumam ir reģistrēts apgrūtinājums – ceļa servitūts, tad šis apgrūtinājums ir saistošs un ir jāievēro. Kā noteikts Civillikumā, servitūta tiesība kļūst par lietu tiesību no brīža, kad tā ir nostiprināta zemesgrāmatā. Visticamāk, ceļa servitūts zemesgrāmatā nostiprināts pēc īpašuma tiesību atgūšanas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad formalitāšu kārtošanā nereti valdīja juceklis, un tādēļ ceļa servitūts nav atspoguļots robežu plānos, reģistrēts Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā, kā arī valdošo īpašumu zemesgrāmatās.
Tagad šī paviršība jālabo un formalitātes jākārto valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam (ceļa lietotājam) vai īpašniekiem (ja ir vairāki).
No jautājumā iekļautās informācijas var secināt, ka servitūta ceļš tiek lietots, tātad tas vēsturiski ir jau izveidots. Ja iebraukti vairāki ceļi, tad jāizvēlas tas, kas izdevīgākais gan servitūta lietotājiem, gan kalpojošā īpašuma īpašniekam.
Šajā gadījumā saprātīgākais risinājums ir līguma noslēgšana starp kalpojošā zemesgabala un valdošo zemesgabalu īpašniekiem (ceļa lietotājiem). Tas arī būtu pirmais solis. Par ceļa servitūta līguma noslēgšanu, tajā iekļaujamiem nosacījumiem, kā arī secīgo turpmāko rīcību ceļa servitūta nodibināšanā izvērsts skaidrojums atrodams LV portālā rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.
Valsts zemes dienesta mājaslapā atrodama informācija par ceļa servitūta reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā. Lai šo formalitāti veiktu, līdztekus citiem dokumentiem nepieciešams grafiskais pielikums, kurā ir zemes robežu plāns vai kadastra karte ar iezīmētu ceļa servitūta līniju. Tā kā ceļa servitūtu reģistrē valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks (ceļa lietotājs), tad viņam kā ieinteresētai personai arī būtu jānolīgst sertificēts mērnieks, kas veiktu nepieciešamos uzmērījumus, ja tādu patiešām nav.
Tomēr saistībā ar ceļa servitūta nodibināšanu un lietošanu ne vienmēr iespējama miermīlīga vienošanās un līguma noslēgšana. Tad atliek tikai viens ceļš – attiecību sakārtošana tiesas ceļā. Pirms tam gan ieteicama jurista konsultācija.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
