E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15168
Lasīšanai: 4 minūtes
1
5
1
5

Sociālā dzīvokļa statusa noteikšanai ir platības ierobežojumi

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. septembrī, 2018
Valentīna

Labdien! Dzīvoju kopā ar mammu pašvaldībai piederošā dzīvoklī (tas ir trīsistabu dzīvoklis), esmu stāvoklī – oktobrī piedzims bērns, māte ir ilgstoša bezdarbniece, par komunālajiem pakalpojumiem ir parāds. Ņemot vērā grūtos dzīves apstākļus, uzrakstīju pašvaldībai iesniegumu ar lūgumu piešķirt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un noslēgt atbilstošu līgumu, bet saņēmu no pašvaldības atteikumu, kurš pamatots uz MK noteikumiem Nr. 233 “Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām”, jo platība uz vienu cilvēku pārsniedz MK noteikto platību. Vai pašvaldībai bija tiesības atteikt manai ģimenei?

A
atbild:
04. septembrī, 2018
Lidija Dārziņa
LV portāls

Sociālā dzīvokļa statusu pašvaldība īres mājokļiem nepiešķir tikai tāpēc, lai iedzīvotājiem samazinātu maksājumus. Ir normatīvie akti, kas nosaka, kam un kādos gadījumos ir tiesības uz sociālo mājokli. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 233 “Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām” nosaka: sociālā dzīvokļa statusu var noteikt dzīvoklim, kura kopējā platība nepārsniedz:

  • dzīvoklim, kurā dzīvo vairākas personas, – 20 m² uz pirmo personu un 15 m² uz katru nākamo personu;
  • vienistabas dzīvoklim, kurā dzīvo viena persona, – 35 m².

Līdz ar to pašvaldība, pieņemot lēmumu, ir ievērojusi MK noteikumos paredzētās normas.

MK noteikumi ir izdoti saskaņā ar likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, kurā paredzēts, ka sociālā dzīvokļa statusu var noteikt pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē sociāli maznodrošinātas personas (ģimenes), ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.

Arī sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus. Sociālā dzīvokļa īres līgumu izbeidz, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība nodod lietošanā citu – mazāk labiekārtotu – sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

Sniegt palīdzību trūkumā un krīzes situācijā nonākušiem iedzīvotājiem ir pašvaldības pienākums, taču arī iedzīvotājiem ir atbildība par savu situāciju.

Arī ilgstošs bezdarbs nevar būt vienīgais arguments, lai nemaksātu par mājokli un uzkrātu parādu. Pašvaldības sociālajā dienestā varējāt un varat vērsties pēc sociālās palīdzības, tajā skaitā lūgt dzīvokļa pabalstu, uz ko ir tiesības trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Tiesa, cilvēkiem darbspējīgā vecumā ir pienākums līdzdarboties, lai uzlabotu savu situāciju, tostarp ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, jāmeklē darbs. Šis noteikums neattiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, pensionāriem un grūtniecēm.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas