Persona var kļūt par mantinieku vai nu saskaņā ar pēdējās gribas rīkojumu – testamentu vai mantojuma līgumu, vai, ja tāda nav, – pēc likuma.

Ja Jūsu otrā sieva neatstāj pēdējās gribas rīkojumu, dāvināto māju pēc likuma manto viņas laulātais un radinieki.

Vispirms par laulāto. Ja mirušam laulātam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto vai ja minētās personas atsakās no mantojuma, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un dzīvokļa iekārtu. Ja mirušam laulātam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto, ne augšupējo, ne īsto brāļu vai māsu vai to bērnu, ne pusbrāļu vai pusmāsu vai to bērnu vai ja minētās personas atsakās no mantojuma, tad visu mantojumu dabū pārdzīvojušais laulātais. Ja laulība šķirta vai atzīta par neesošu, tad bijušie laulātie viens no otra nemanto.

Ja laulātā nav – manto tikai radinieki. Radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Piemēram, tuvākie mantinieki ir 1. šķiras mantinieki: bērni, mazbērni, un viņiem ir priekšroka pret jau tālākiem radiniekiem (brāļi, māsas, brālēni, māsīcas u. c).

Ja Jūsu bijušās sievas dēls ir gājis bojā un ir atstājis bērnus, viņi būs tuvākie mantinieki, kas mantos māju.

Ja pareizi saprotu, meita no pirmās laulības ir Jums, ne sievai. Tiesības mantot māju pēc likuma viņai nav.

Svarīgi – tā kā Jūs māju esat dāvinājis, tad gadījumā, ja dāvinājumu esat izdarījis tādā apmērā, ka Jūsu neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.