Jūsu minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 ir arī šāda norma: “Noteikumi piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.” Tātad, ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši māju savā valdījumā un pilnvarojuši apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju to pārvaldīt, iespējams, viņi arī ir nolēmuši ūdens patēriņa starpību sadalīt visiem dzīvokļu īpašumiem. Tās ir dzīvokļu īpašnieku kopības likumīgas tiesības.

Ja māja joprojām ir pašvaldības valdījumā, tad patiešām būtu jābalstās uz MK noteikumiem Nr. 1013. “Taču var gadīties, ka apsaimniekotājs neizmanto šīs normatīvajā aktā dotās tiesības un ūdens patēriņa starpību paredz nomaksāt atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Iespējams, tādēļ, ka tā ir vienkāršāk, vai arī tādēļ, ka neceļas roka visu ūdens patēriņa starpības summu (kas dažreiz var būt diezgan liela) likt nomaksāt vienam vai dažiem cilvēkiem, jo tas parasti saistīts ar konfliktiem un lielu skaidrošanos. Normatīvajos aktos pārvaldniekam nav paredzētas nekādas sankcijas par MK noteikumu neievērošanu, un tādējādi runa var būt vienīgi par labu apsaimniekošanas praksi, sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Ja ar pārvaldnieka rīcību nav apmierināta lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku, tad ietekmīgākā rīcība šajā gadījumā būtu dzīvokļu īpašnieku lēmums pārņemt māju savā valdījumā un noteikt pašu vēlmēm atbilstošu kārtību par saņemto pakalpojumu apmaksu.”