Sods par īres līguma neslēgšanu nav paredzēts, jo tas ir brīvprātīgs civiltiesisks akts, skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Protams, ir labāk un pareizāk, ja šāds līgums ir, jo likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantā ir noteikts – dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums, turklāt tas skaidri reglamentē īres tiesiskās attiecības. Taču var būt arī tā, ka izīrētājs un īrnieks mutiski vienojas par īres objektu, samaksu, obligātiem īres attiecību nosacījumiem un abas puses to ievēro; tad var uzskatīt, ka saskaņā ar Civillikumu īres līgums faktiski ir noslēgts.

Protams, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības aplūkot, kādā kārtībā īrnieki uztur viņa īpašumu. Taču tas būtu jādara īrnieku klātbūtnē, iepriekš viņus brīdinot par gaidāmo vizīti un vienojoties par abām pusēm izdevīgu laiku. Par dzīvokļa īpašnieka un īrnieka attiecībām izsmeļoša informācija atrodama LV portāla rakstā “Par īres maksas paaugstināšanu, īrnieka un izīrētāja attiecībām” (sadaļa “Īrnieku lieki traucēt nedrīkst”). Taču te jāpiebilst, ka zvērināta advokāta Jāņa Lapsas ieteikumi minētajā rakstā attiecināmi uz īres attiecībām, kas nostiprinātas ar rakstisku īres līgumu.

Ja šāda līguma nav, tiesiski daudz neaizsargātāks atkarībā no konkrētiem apstākļiem ir gan izīrētājs, gan īrnieks – it īpaši, ja veidojas konflikta situācija.