Vispirms būtu jāzina, cik liela ir apsaimniekošanas maksa Jūsu mājai, vai ir izveidots uzkrājuma fonds mājas remontiem. Svarīgi arī tas, vai dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši dzīvojamo māju savā valdījumā, uzņemoties atbildību par kopīpašuma daļas (kurā tieši iekļaujas Jūsu minētais jumts, fasāde, ēkas pamati) uzturēšanu. Ja māja nav pārņemta īpašnieku valdījumā, ieteicams iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”. Šis normatīvais akts dos priekšstatu par to, kā veidojas maksa par dzīvokļu īpašnieku valdījumā nepārņemtas dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Par dzīvokļu īpašnieku tiesībām, ja viņi māju nav pārņēmuši savā valdījumā, izklāstīts arī LV portāla skaidrojumā “Dzīvokļu īpašnieku tiesības, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā”.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: “Mājas remontam nepieciešamie naudas līdzekļi acīmredzot ir daudz lielāki nekā tie, kas ir pārvaldnieka rīcībā. Lai remontus veiktu, dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā papildus, veidojot īpašu uzkrājuma fondu. Dzīvokļa īpašniekam ir jānoskaidro, cik liels mājai ir šis rezerves uzkrājums. Papildu maksa remontiem katrā mājā ir atšķirīga – atkarībā no tā, kādus darbus dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks ir ieplānojis.

Ja ēkas tehniskās apsekošanas atzinumā ir secināts, ka nepieciešami papildu remonti, lai novērstu avārijas stāvokli mājā, pārvaldnieks aprēķina tam nepieciešamo izdevumu apmēru un nosaka papildu maksu. Šādi maksājumi nepieciešami tad, ja ar tagadējo finansējumu tēriņus nevar nosegt. Piemēram, mājas kontā ar apsaimniekošanas maksu uzkrāti 1000 eiro, bet jumta remontam nepieciešama piecreiz lielāka summa. Tad dzīvokļu īpašniekiem attiecīgi ir jāmaksā vairāk.”