Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka pašvaldības pienākumu sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem, taču nav paredzēts, ka jebkurš cilvēks, jebkura ģimene tiek uzņemta dzīvokļu rindā.

Likuma 13. pantā noteiktas personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (personas mājoklis ir cietis terora aktā, avārijā vai citā nelaimē).

Pašvaldība pirmkārt nodrošina ar dzīvojamo telpu (14. pants) personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

• maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;
• maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;
• pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas.

Vēl ir arī citas situācijas, kurās pašvaldība sniedz palīdzību, un bieži vien galvenais nosacījums ir, ka personas ir maznodrošinātas.

Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.

Detalizēta kārtība ir noteikta Rīgas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr. 153 “ Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Vēl jāpiebilst, ka trūcīgas ģimenes, pat ja tām nav tiesību pretendēt uz pašvaldības īres mājokli, pašvaldībā var lūgt dzīvokļa pabalstu īrētā dzīvokļa izdevumu segšanai.